IKT nozares attīstības iespējas un potenciāls pelnīti ir nonācis sabiedrības un politikas veidotāju uzmanības centrā. Saprotami, ka skats ir fokusēts uz galveno balvu – spēju pašiem radīt un pārdot gala produktus. Līdz ar to politikas veidotāji ir fokusējušies uz atbalstu tā saucamajiem jaunuzņēmumiem (start-up). Tieši šajā jomā tika operatīvi pieņemts Jaunuzņēmumu likums, kurš paredz ļoti labvēlīgu nodokļu režīmu jaunuzņēmējiem un viņu darbiniekiem, faktiski atbrīvojot viņus no darbaspēka nodokļiem.
Taču, neskatoties uz to, ar jauno produktu radīšanu viss neiet tik raiti, kā gribētos. Pirmkārt, šādu uzņēmumu ir maz. Labs veids, kā vērtēt to skaitu, – pēc reālās investoru intereses, proti, cik daudzi ir gatavi ieguldīt savu naudu kādas idejas tālākā attīstībā. Piemēram, 2016. gadā 77 darījumos Latvijas jaunuzņēmumos tika ieguldīti 44,2 miljoni eiro.[1] Otrkārt, ir ļoti skaidri vērojama tendence, ka jaunuzņēmumi, sasniedzot kādu līmeni un pieredzot veiksmi, migrē uz attīstīto valstu tehnoloģiskajiem centriem. Piemēram, Latvijas jaunuzņēmumu absolūtais līderis piesaistītā finansējuma ziņā – blokķēdes tehnoloģiju kompānija "Bitfury" – šobrīd ir globāla kompānija ar centrālo biroju Sanfrancisko, kuras saikne ar Latviju šobrīd ir drīzāk simboliska.
Šī tendence nav Latvijai unikāla. Arī igauņiem, kas gadiem ilgi mērķtiecīgi veidojuši savu IKT politiku un "E-Estonia" tēlu, iet diezgan līdzīgi. Jaunuzņēmumu skaits ir salīdzināms, lai gan igauņu idejas ir augstāk novērtētas – 2016. gadā Igaunijā bija noslēgti 42 darījumi, investīcijās piesaistot gandrīz 104 miljonus eiro. Arī Igaunijas pēdējo gadu galvenā veiksmes stāsta – "Transferwise" – centrālais birojs atrodas Londonā. Pamācošs ir arī Igaunijas gadsimta veiksmes stāsts – "Skype". Šo (Luksemburgā dibināto) uzņēmumu 2003. gadā izveidoja Niklass Zenstrēms un Januss Frīss. Jau 2005. gadā "Skype" tika pārdots "Ebay" par 2,6 miljardiem dolāru. Šī darījuma rezultātā tikai ap 150 miljoniem dolāru palika Igaunijā.