Foto: LETA
2017. gads iezīmējies ar daudzām publiskām diskusijām par Latvijas nākotnes attīstības virzieniem. Lielā mērā tas saistīts ar ekonomikas uzkaršanu, par ko liecina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aplēses, kas prognozē IKP pieaugumu par 4,7% 2017. gadā un par 4,1% 2018. gadā.

Ekonomikas attīstības dēļ Latvijas darba tirgus ir nonācis īpašā sabiedrības uzmanības lokā, jo arvien biežāk darba devēji – sākot ar celtniecības kompānijām, kam regulāri vajadzīgi strādnieki Rīgas ielu nebeidzamajam remontam, beidzot ar IKT uzņēmumiem, kuri cenšas piesaistīt programmētājus augsti atalgotos darbos, – sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu.

Darbaspēka trūkums ir cieši saistīts ar Latvijas demogrāfiskajām problēmām, proti, valsts iedzīvotāju skaita sarukšanu un sabiedrības novecošanos, lauku reģionu depopulāciju un vienlaicīgu urbanizācijas tendenci. Šogad mēs bijām liecinieki aizvien emocionālākai diskusijai ar pretējiem viedokļiem par iespējamo problēmu risinājumu, izmantojot lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, veicinot Latvijas diasporas reemigrāciju vai – kas ir vispretrunīgāk vērtētais priekšlikums – īstenojot kontrolētu studentu un darbaspēka imigrāciju. Paralēli tam valdība ir veikusi nodokļu reformu, notiek Latvijas skolu tīkla reforma, runas par augstskolu apvienošanu un konsolidāciju, pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!