Daunis Auers, 'Certus': Nākamajai valdībai būs jāstrādā strauji mainīgas pasaules ietvarā  (57)

Ekonomikas attīstības dēļ Latvijas darba tirgus ir nonācis īpašā sabiedrības uzmanības lokā, jo arvien biežāk darba devēji – sākot ar celtniecības kompānijām, kam regulāri vajadzīgi strādnieki Rīgas ielu nebeidzamajam remontam, beidzot ar IKT uzņēmumiem, kuri cenšas piesaistīt programmētājus augsti atalgotos darbos, – sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu.

Darbaspēka trūkums ir cieši saistīts ar Latvijas demogrāfiskajām problēmām, proti, valsts iedzīvotāju skaita sarukšanu un sabiedrības novecošanos, lauku reģionu depopulāciju un vienlaicīgu urbanizācijas tendenci. Šogad mēs bijām liecinieki aizvien emocionālākai diskusijai ar pretējiem viedokļiem par iespējamo problēmu risinājumu, izmantojot lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, veicinot Latvijas diasporas reemigrāciju vai – kas ir vispretrunīgāk vērtētais priekšlikums – īstenojot kontrolētu studentu un darbaspēka imigrāciju. Paralēli tam valdība ir veikusi nodokļu reformu, notiek Latvijas skolu tīkla reforma, runas par augstskolu apvienošanu un konsolidāciju, pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā.

Bažas par to, ka pastāv iespēja (maz ticama), ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu plūsma Latvijai tiks pārtraukta pēc 2020. gada, Junkera ES nākotnes attīstības scenāriji, ASV prezidenta Donalda Trampa neprognozējamā ārpolitika un drošības politika – tas viss mudina diskutēt par Latvijas vietu pasaulē.

Ieguldot savu artavu centienos ieskatīties iespējamā nākotnē, pēc nedēļas domnīca "Certus" piedāvās iepazīties ar ziņojumu par Latvijas nākotnes izaicinājumiem. Pirms vairākiem mēnešiem domnīca rīkoja diskusijas ekspertu fokusgrupās, kurās piedalījās zinātnieki, ekonomisti, žurnālisti, uzņēmēji un citi speciālisti ar mērķi apspriest globālo pārmaiņu spēkus, kuri ietekmēs pasaules attīstību nākamo piecu gadu laikā, kā arī no tiem izrietošos vietējos izaicinājumus Latvijai. "Certus" jaunākais politikas pārskats iezīmē un īsumā raksturo minētās tendences un to iespējamo ietekmi uz Latviju līdz 2022. gadam un pēc tam.

Organizācija "Freedom House", kas seko demokrātijas un diktatūras līdzsvaram visā pasaulē, vienpadsmit gadus pēc kārtas ir reģistrējusi brīvības samazināšanos visā pasaulē. Neliberālu "stiprās rokas" režīmu izveidošanās Filipīnās, ASV un tuvāk Latvijai – Ungārijā un Polijā, kā arī Putina, Nazarbajeva un citu NVS valstu līderu aizvien spēcīgāka konsolidācija nav īslaicīga parādība, bet atspoguļo ilgtermiņa globālo virzību uz mazāku politisko brīvību. Aptauja liecina, ka Eiropā un ASV jauniešiem demokrātija ir mazāk svarīga nekā vecākām paaudzēm. Autoritārās Ķīnas izcilie ekonomiskie panākumi, pateicoties kuriem, kā liecina OECD prognozes, jau 2021. gadā Ķīna kļūs par pasaules ekonomikas lielvalsti, apsteidzot ASV, rada nosacījumus tam, ka pasaules politiskā gravitācija pārvietojas no Rietumiem (galvenokārt ASV un Eiropas) Āzijas virzienā.

Nākamo piecu gadu laikā mēs pieredzēsim arī to, kā tehnoloģiskais progress paātrinās pārmaiņas pasaules politikā un ekonomikā. Sociālie mediji bija tie, kas noteica 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, un tie arī iedzīs pēdējo naglu pasaules drukāto izdevumu zārkā. 2022. gadā automašīnas ar visaptverošām autonomas braukšanas funkcijām tiks izmantotas visā Eiropā, sniedzot papildu garantu satiksmes dalībnieku veselībai un drošībai, vienlaikus prasot augstākas apdrošināšanas iemaksas no tiem autovadītājiem, kas izvēlēsies braukt ar veco modeļu automobiļiem. Pēdējos gados lielveikalos "Rimi" un "Maxima" ir vērojams straujš pašapkalpošanās kasu skaita pieaugums. Tas ir tikai sākums daudzu līdzīgu darbvietu, kuras raksturo paredzamas fiziskās aktivitātes, no bibliotekāriem un banku kasieriem līdz kravas automašīnu šoferiem un vilcienu mašīnistiem, pakāpeniskai izzušanai. Kādā respektablā prognozē tiek apgalvots, ka divas trešdaļas bērnu, kas šobrīd sāk mācīties pamatskolā, nākotnē strādās darbavietās un profesijās, kādas pašlaik pat nepastāv.

Šīs un citas "Certus" ziņojumā iezīmētās vietējās un starptautiskās tendences būtiski ietekmēs Latvijas attīstību turpmāko piecu gadu laikā. Nākamajam parlamentam un valdībai, kas tiks ievēlēta 2018. gada oktobrī, būs jārīkojas strauji mainīgā pasaulē. Stratēģiskās plānošanas dokumentu skaita pieaugums, pēdējā gada laikā notikušās debates un diskusijas rada cerību, ka šī rīcība varētu būt sekmīga.

Kaut gan... noguris ceļotājs, kas ierodas pašreizējā Rīgas lidostas jaunattīstības valstu līmeņa taksometru haosā un nesaprot, kāpēc gan Latvija ir viena no nedaudzajām attīstītajām valstīm, kas vēl nav licencējusi "Uber", varētu domāt citādi.