taukacs
Foto: Publicitātes attēli
Kāds klients no Krievijas, kas šogad kļuva par Latvijas nodokļu rezidentu, tikko atsūtīja e-pasta vēstuli: "Liels paldies! Tad es piezvanīšu, kad bušu atpakal. Es tagad macos latviešu valodu, bet tagad nevaru runāt par biznesu larviski, atvajnojos. Ar cieņu..."

Interesanti, ka e-pasta vēstules par cilvēku un uzņēmumu nodokļu rezidences maiņu uz Latviju pēdējā laikā, kopš ir skaidrs, ka nākamgad būs spēkā nodokļu reformas likumi, saņemu regulāri, tostarp arī no Rietumeiropas. Kas ir šīs palielinātās intereses iemesli, kas mudina ne vien kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem, bet arī ļauj priecāties tiem, kas tādi jau šobrīd ir, t.i., mums visiem?

Šķiet, galvenokārt "pie vainas" ir nodokļu reformas īpatnība, ka fiziskām personām nākamgad nebūs jāmaksā IIN par no ārzemju uzņēmumiem saņemtajām dividendēm, ja uzņēmums reģistrēts attiecīgās valsts komercreģistrā (ja uzņēmums ES/EEZ) vai ir samaksājis par attiecīgo peļņu UIN (ja uzņēmums ir ārpus ES/EEZ).

Tātad, ja Andrim Bērziņam piederēs akcijas Kipras uzņēmumā, kas maksā efektīvo UIN likmi 2,5% (nominālā ir 10%, bet iespējami atskaitījumi, piemēram, % atkarībā no kapitāla apjoma, līdzīgi, kā tas bija Latvijā un Beļģijā pirms kāda laika), tad, lai Jānis Bērziņš saņemtu un varētu tērēt nopelnīto, visi ienākuma nodokļi (UIN un IIN), kas iekritīs Kipras un Latvijas budžetā, būs šie 2,5%. Tādējādi Andra Latvijas uzņēmums, nopelnot 100 eiro, samaksās 20 eiro valstij un izmaksās Andrim 80 eiro, bet Andra Kipras uzņēmums samaksās 2,5 eiro un izmaksās 97,5 eiro Andrim. Andris attiecīgi 80 un 97,5 eiro varēs tērēt, jo papildus IIN par šīm dividendēm nebūs jāmaksā.

Šī īpatnība, visticamāk, radās kā blakne Igaunijas UIN modelim, lai būtu vienota pieeja visā ES tirgū. Proti, ja no Latvijas uzņēmuma izmaksātās dividendes ar IIN neapliks, tad arī no citu ES dalībvalstu uzņēmumiem saņemtās dividendes aplikt nedrīkstēs. Izrādās, brīvais, vienotais tirgus ir brīnišķīga lieta! Rezultātā Latvijas rezidentiem būs arī lielāks stimuls investēt valstīs ar zemāku UIN likmi (Maltā – 5%, Ungārijā – 9% nominālā likme). Un nekāda IIN!

Vienīgi nav īsti skaidra pamatojuma, kādēļ šo atbrīvojumu Latvijā attiecinās arī uz Latvijas iedzīvotāju saņemtajām dividendēm no citām (ne-ES) valstīm, ja tur samaksāts UIN? Atliek vien sameklēt valsti, kurā nav ieturējuma nodokļa uz dividenžu izmaksām (jo nebūs Latvijā nodokļa, pret ko šādu ieturējuma nodokli varētu kreditēt) un Latvijā IIN par saņemtajām dividendēm nebūs jāmaksā.

Nav arī skaidrs, kā to visu paskaidrot tiem, kas maksā pilnos darbaspēka nodokļus un arī nepārveido darbiniekus par mikrouzņēmumiem, kā arī nemaksā dividendes, lai pēc tam ar tām samaksātu aplokšņu algas, nemaz nerunājot par tiem gaišajiem prātiem, kas nemaz neatnāk uz Latviju tās mutanta – solidaritātes nodokļa – dēļ (kur pat pēc Satversmes tiesas spriedumiem veidojas situācijas, kur tas var būt gan IIN, gan var pakļauties sociālās apdrošināšanas ES regulām).

Pat piemērojot konservatīvu likuma interpretāciju (par visu ārvalstu (ne-ES) avota peļņu jābūt samaksātam attiecīgās valsts UIN) baidos, ka Latvijas VID nespēs izkontrolēt, vai peļņa nākusi no ofšora vai arī Maltas piektās pakāpes uzņēmuma virs ofšora, kuram vien jāsagādā Maltas reģistrācijas apliecība, lai vismaz formāli aizmālētu VID acis un nepiemērotu IIN. Te, protams, var daudz spriest par veselu lērumu pretizvairīšanās normu (piemēram, VID tiesības "skatīties cauri" mākslīgām struktūrām), bet neticu, ka informācijas pārpilnības apstākļos (tiek veidota sistēma, kur VIDam ziņos no visām pusēm) VID spēs tam izsekot.

Te var rasties problēmas arī godprātīgiem akcionāriem, kas saņems dividendes no citas ES valsts uzņēmuma, mēģināt izsekot vai attiecīgais ES valsts uzņēmums ir saņēmis šīs dividendes no valsts, kurā nomaksāts UIN. Savukārt, agresīvi interpretējot tikai likumu, ne attiecīgos MK noteikumus vai FM skaidrojumus, kāds var mēģināt pat saprast, ka no ofšoriem arī var izmaksāt uzkrāto peļņu – atliek vien pierādīt UIN samaksu.

Konspirācijas teoriju piekritēji pat baumo, ka ir cilvēki, kam ārzonās uzkrāta peļņa, ko jādabū bez nodokļiem uz Latviju. Tā kā līdz 1. martam ir pārejas periods, kad jāziņo par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem, periods no 1. janvāra līdz 1. martam veidojas par elegantu brīdi, lai izshēmotu uz Latviju ārzonu dividendes un likvidētu attiecīgās struktūras.

Par iemeslu uzņēmumiem apsvērt iespēju Latviju izvēlēties kā vietu savas komercdarbības dislokācijai varētu kalpot arī pēdējā laika globālās izmaiņas nodokļu piemērošanā, it sevišķi automātiskā informācijas apmaiņa starp nu jau vairāk nekā 100 nodokļu administrācijām, tostarp ar ofšoriem. Rezultātā, piemēram, nākamgad Krievijas administrācija uzzinās par tiem savas valsts nodokļu rezidentiem, kas faktiski pārvalda ārvalstu struktūras, it sevišķi tās, kas atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās.

Tādēļ šobrīd daudzi kaimiņos apsver iespēju mainīt savu fiziskās personas nodokļu rezidenci vai korporatīvo struktūru. Izskatās, ka šajos pārmaiņu apstākļos Latvijai būs, ko piedāvāt jaunu biznesu piesaistīšanā, tik jāspēj atsijāt šī biznesa vēlamos graudus ("startapus", uzņēmumus ar jaunām ražotnēm, milzu apgrozījumiem, latviešu valodu apgūstošiem augsta līmeņa speciālistiem) no nevēlamām pelavām (melniem un pelēkiem peļņas slēpējiem ārzonās).

Добро пожаловать! Welcome!

* Vai Latvija ir jaunais Monako (virsraksta tulkojums no krievu valodas).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!