Kaspars Iesalnieks: Blokķēdes tehnoloģija – mīti un patiesība par kriptorevolūciju  (150)

Blokķēdes tehnoloģija joprojām ir salīdzinoši jauna un paver gan jaunas biznesa iespējas dažādiem inovatīviem uzņēmumiem, gan arī tiek uzskatīta par potenciālu draudu pašreizējai centralizētajai finanšu starpniecības sistēmai. Savus spēkus blokķēdes tehnoloģiju izmantošanā izmēģina arī inovatīvi Latvijas uzņēmumi.

Tā, piemēram, starptautiski pazīstamākais ir Latvijā dzimušais, bet nu jau par vienu no globāli vadošajiem nozares līderiem izaugušais "BitFury", kas turpina attīstīt dažādus risinājums, izmantojot blokķēdes tehnoloģijas. Tāpat ar savu "bitcoin" maiņas aparāta modeli nesen klajā nāca viens no Latvijas IT nozares uzņēmumiem – "Baltic Technology Group". Blokķēdes tehnoloģija paver dažādas jaunas biznesa iespējas, tomēr, tāpat kā daudzus citus inovatīvus un vēl līdz galam neizpētītus produktus un risinājumus, arī to apvij dažādi mīti un aizspriedumi.

Mīts Nr. 1: Blokķēdes tehnoloģija novērš krāpniecības un kiberriskus

Blokķēdes tehnoloģija ir populārākais sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas veids un nodrošina izkliedētu darījumu reģistru jeb datubāzi bez centralizētas atrašanās vietas. Darījumi tiek grupēti jeb savstarpēji saķēdēti, veidojot secīgus blokus. Tādējādi, lai veiktu izmaiņas vienā no blokiem, ir jāveic izmaiņas arī visos sekojošajos blokos. Ja ir vēlme veikt labojumus vienā pierakstu kladītē, būs jāpārraksta arī visās pārējās kladītēs esošā informācija. Tas dažkārt ļauj izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ka blokķēdes tehnoloģija ir panaceja pret krāpniecību, identitātes zādzībām un citiem kibernoziegumiem, jo hakeriem ir teju neiespējami veikt nepamanāmas izmaiņas blokķēdē.

Tomēr jāņem vērā, ka blokķēde nodrošina visai ierobežotu aizsardzību. Tās pamatuzdevums ir nodrošināt mehānismu, lai sekotu darījumu secībai bez nepieciešamības piesaistīt trešo pusi, kas vada centrālo virsgrāmatu. Blokķēde novērš to, ka viens bitkoins varētu tikt iztērēts divreiz – bez nepieciešamības piesaistīt trešo pusi, piemēram, centrālo banku vai depozitāriju, kas to uzraudzītu. Uzraudzība notiek pašas blokķēdes ietvaros. Savukārt tādos krāpniecības gadījumos, kad jau sākotnēji blokķēdē tiek iekļauts nelikumīgs darījums, piemēram, īpašuma pārdošana, ko pārdevējam nemaz nebija tiesību veikt, blokķēde piedāvā ļoti minimālas aizsardzības iespējas.

Pie tam, ņemot vērā faktu, ka blokķēdes ietvaros nav vienas centrālās datubāzes un digitālās kopijas tiek uzglabātas decentralizēti, nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt, kādu tieši informāciju uzticēt blokķēdei. Krāpšanas novēršanai, piekļuves pārvaldībai un konfidencialitātes jautājumiem ir jārod risinājums ārpus pašas blokķēdes tehnoloģijas.

Mīts Nr. 2: Blokķēde ir bez maksas

Neraugoties uz vispārpieņemto uzskatu, blokķēde pagaidām nav ne lētākais, ne arī pats efektīvākais risinājums. Blokķēdes tehnoloģija savieno datorus, lai kopīgi risinātu matemātiskos algoritmus, un katrs ķēdes posms parasti izmanto lielu skaitļošanas jaudu. Kādam par šīm datoru jaudām ir jāmaksā. Blokķēdes ietvaros kopienas "darbinieki" tiek apbalvoti ar bitkoiniem.

Daudzos gadījumos blokķēde tiešām var nodrošināt pastāvīgus ienākumus, tomēr atdeve no investīcijām joprojām var izrādīties ar mīnusa zīmi. Tieši tāpēc centralizēta datubāze ekonomisku apsvērumu dēļ joprojām var izrādīties ekonomiski pamatotāks risinājums.

Mīts Nr. 3: Blokķēde radikāli izmainīs banku darbību

Interesanti, ka bankas bija vienas no pirmajām, kas dažādos pilotprojektos izmēģināja blokķēdes tehnoloģijas. Galvenais iemesls tam bija izmaksu optimizācijas apsvērumi, lai spētu efektīvāk konkurēt ar "fintech" uzņēmumiem. Tīri teorētiski blokķēdes tehnoloģija var samazināt banku izmaksas. Piemēram, Lielbritānijā ir mēģinājumi pierādīt, ka blokķēdes tehnoloģija bankām varētu palīdzēt ietaupīt līdz pat 10% no kopējām atbilstības izmaksām.

Pagaidām gan tam nav taustāmu pierādījumu, un, visticamāk, lielākos ietaupījumus bankām tomēr varētu nest nevis blokķēžu tehnoloģiju izmatošana, bet gan sarežģītāko procesu pārveidošana, vienkāršošana un automatizācija.

Mīts Nr. 4: Ir tikai viens blokķēdes risinājums

Pastāv daudz un dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kuri tiek apvienoti zem blokķēdes nosaukuma. Ir gan publiskas un privātas, gan atklātas un slēgtas ķēdes, gan vispārējas nozīmes un konkrētiem mērķiem pielāgoti risinājumi. Galvenais kopsaucējs – tehnoloģijas ir balstītas kripto risinājumos. "Hyperledger", "Corda", IBM un "Microsoft" blokķēde kā serviss – tos visus var klasificēt kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas ("distributed ledger technologies") risinājumus. Tie visi būtiski atšķiras viens no otra ar savām priekšrocībām un trūkumiem, bet visiem kopīgā iezīme ir tā, ka turpmākajos gados tie noteikti strauji attīstīsies.

Mīts Nr. 5: Blokķēde izmainīs pasauli

Mēs varam izmantot blokķēdi dažādiem kompleksiem darījumiem, piemēram, pārbaudīt dimanta autentiskumu vai personas identitāti. Tiek runāts arī par preču tirdzniecības finansēšanas pavadzīmes risinājumiem, kas varētu revolucionāri samazināt izmaksas un palielināt darījumu ātrumu.

Jāsecina, ka blokķēdes tehnoloģijas var piedāvāt jaunus risinājumus dažādās jomās, tomēr pagaidām tās nespēj novērst tiešsaistes krāpniecības draudus un nenovērš bažas par konfidencialitāti.

Blokķēde pagaidām ļoti bieži vēl ir salīdzinoši neveikls un neefektīvs virsgrāmatu uzturēšanas veids, bet, tehnoloģijai attīstoties un pilnveidojoties, tā var radīt arvien efektīvākus risinājumus. Tomēr pagaidām visnozīmīgākais blokķēdes pienesums ir bijis radošās domāšanas atraisīšana un meklējumi jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādes jomā.