atis klimovics
Foto: LETA
Nekas labs, taču var būt vienīgi vēl sliktāk. Tā nākas secināt, aplūkojot beidzamo divdesmit gadu notikumus Krievijā. Nekā pārsteidzoša, vienīgi taisns ceļš, kas nešaubīgi aizvedis no paša noziedzīgā režīma veiktās daudzdzīvokļu namu spridzināšanas deviņdesmito gadu nogalē līdz dopinga skandālam.

Klaja noziedzīga nevērība kā pret savas valsts pilsoņiem, attieksme pret viņiem kā nevajadzīgiem vergiem, tā arī pret visu pārējo pasauli. Lasot kādu no daudzajām par Putina režīmu sarakstītajam grāmatām, normālu lasītāju pārņem nomācošs pagurums un viņš jautā, kā tā – viss vienīgi slikti? Šim lasītājam grūti pieņemt, ka varētu pastāvēt kāds pieņemams mērķis, kā vārdā varētu spridzināt namus ar parastiem savas valsts pilsoņiem.

To iespējams zināt, bet ne saprast. Visdrīzāk tādēļ uz Putina režīma veiktajiem noziegumiem reakcija līdz šim bijusi tāda – nekāda un tikai pēc nepilniem divdesmit gadiem Kremļa diktatoram beidzot tiek rādīts, ka civilizētās pasaules pacietībai tomēr ir robežas. SOK lēmums par Krievijas olimpiskās komandas nepielaišanu startam ziemas olimpiskajās spēlēs ir ārkārtīgi spilgts apliecinājums jaunai pozīcijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!