Ik gadu pasaulē zinātniskajos žurnālos publicē gandrīz pusotru miljonu rakstu. Lielākā daļa, protams, neizpelnās nekādu plašākas publikas uzmanību. Tie arī nav tam domāti. Bet šos sacerējumus nelasa arī paši akadēmiķi. Pēc nesen veiktām aplēsēm recenzējamos akadēmiskās periodikas izdevumos publicētu rakstu no sākuma līdz beigām vidēji izlasa vien 10 cilvēku. Tomēr ne visu publikāciju liktenis ir tik nožēlojams.
Piemēram, Stanforda Universitātes pētnieku Mihala Košiņska un Jilana Vanga raksts, uz kuru atsaucas The Guardian, sacēla vērā ņemamu vētru medijos vēl pirms tā publicēšanas. Par žurnālam Personality and Social Psychology publicēšanai iesniegtā pētījuma rezultātiem plašākai auditorijai pirmais steidza pastāstīt The Economist, kam tūdaļ sekoja publikācijas arī citos medijos. Piemēram, minētais The Guardian jau nākamajā dienā ziņoja: "Jauns pētījums ļauj secināt, ka mašīnām ir daudz spēcīgāks "geju radars" nekā cilvēkiem. Izmantojot sejas fotoattēlu, mākslīgais intelekts spēj precīzi noteikt, vai cilvēks ir vai nav gejs." Līdzīgi reaģēja arī Newsweek: "Tagad mākslīgais intelekts var pateikt, vai jūs esat gejs, vienkārši analizējot jūsu sejas fotogrāfiju."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!