Tomēr pamanāms ir bijis arī tas, ka komisijas darbību nereti ir pavadījušas dažādas neskaidrības, pārmetumi un domstarpības ar vairākām citām valsts iestādēm, vairākkārtējas pakļautības maiņas, solījumi iet prom no amata un šo solījumu atsaukšana, līdz prasībai aizpildīt pielaides anketas speciālā slepenības režīmu nodrošinošā telpā.
Ir jāatzīst, ka valdības 2014. gada 20. augusta rīkojumā Nr. 433 komisijas darba mērķis ir formulēts īsā, visai plašā un vispārīgā veidā: "(..) izveidot speciālo starpdisciplināro komisiju bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko bijusī Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem." Valdības rīkojumā nebija minēts konkrēts pētniecisko uzdevumu uzskaitījums, kas nepieciešami komisijas pētniecisko mērķu sasniegšanai. Iespējams, tika uzskatīts, ka komisija pati vēlāk šos uzdevumus konkretizēs. Vēlāk vairākos komisijas iekšējos normatīvajos dokumentos šis formulējums atkārtots bez tuvākas detalizācijas. Iespējams, tas turpmāk radīja augsni pārpratumiem par to, kas komisijai īsti darāms.