"Čekas maisi" ir jāatver. Diskusijas nu ir tikai par veidu, kā to darīt. Manuprāt, sabiedrības uzmanību koncentrējot tikai uz čekas ziņotāju kartotēkas atvēršanu vai neatvēršanu, mākslīgi tiek sašaurināta akūti nepieciešamā diskusija par kolaboracionismu plašākā izpratnē. Būtiskākais šai valstij, sabiedrībai un katram indivīdam jūtīgajā attīrīšanās procesā ir valsts spēja reizi par visām reizēm beidzot oficiāli pateikt, ka sadarbība ar okupācijas režīmu, jebkāda veida kolaboracionisms ir slikti, vai tā būtu ziņošana čekai, līdzdarbība izpildvarā un komunistiskajā partijā vai darbs pašvaldībā okupācijas apstākļos.
Jebkāda sadarbība. Savas valsts nodevībai nav noilguma. Lai nākotnē neatkārtotu savu priekšgājēju kļūdas un Latvija varētu svinēt ne tikai savu simtgadi, svarīga būtu vienota izpratne sabiedrībā par valsts saglabāšanas pamatu pamatu, neskatoties ne uz kādiem ārējiem apstākļiem vai varām. Vienīgais veids, kā pārvaldīt okupētu teritoriju, ir iesaistīt tās pārvaldē vietējos cilvēkus. Ja sadarboties gatavo nav, reālu iespēju okupantiem pārvaldīt valsti arī nav. Atslēgas vārds ir – nesadarbošanās.
1940. gadā ievēlētajā Tautas Saeimā, kura nobalsoja par iestāšanos PSRS, bez kirhenšteiniem, lāčiem un upīšiem bija arī politiķi ar pat vairāku brīvvalsts Saeimu darba pieredzi, bija militārpersonas, kas cīnījušās par valsts neatkarību, bija Triju Zvaigžņu ordeņa un Lāčplēša ordeņa kavalieri. Arī kandidēšana un pat piedalīšanās okupācijas varas rīkotās vēlēšanās ir nodevība pret valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!