Politiskā gaisotne angliski runājošajā pasaules daļā ir buržuāziskām dusmām piesātināta. Tā sauktā liberālā iekārta Amerikas Savienotajās Valstīs ir pārliecināta, ka tai pāri nodarījusi kaut kāda "nožēlojamo" sacelšanās, kam ieročus rokās iedevuši Vladimira Putina hakeri un "Facebook" iekšējie ļaundari. Arī Lielbritānijā aizkaitinātā buržuāzija turpina "pērties", ka, neraugoties uz procesu, ko var aprakstīt vienīgi kā "Brexit" haosu, Eiropas Savienības pamešanai paustais atbalsts par labu apkaunojošai izolācijai vēl aizvien netiek nožēlots.
Notikumi tiek analizēti satriecoši plašā apmērā. Kareivīgās aprobežotības pieaugums abās Atlantijas okeāna pusēs tiek pētīts no ikviena iedomājamā skatu punkta: psihoanalītiski, kulturāli, antropoloģiski, estētiski un, protams, caur identitātes politikas prizmu. Vienīgais aspekts, kas lielākoties ir palicis nepētīts, ir tieši tas, kurā būtu rodama izpratne par notiekošo, – nebeidzamā šķiru cīņa, kas jau kopš 1970. gadu beigām vērsta pret sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem.
2016. gadā, kad sākās gan "Brexit", gan Trampa ēra, visu skaidri vēstīja divi fakti, ko prasmīgie iekārtas analītiķi apzinīgi neņēma vērā. Saskaņā ar Federālo rezervju sistēmas datiem vairāk nekā puse amerikāņu ģimeņu ASV nekvalificējās aizdevumam, kas ļautu iegādāties vislētāko pārdošanā esošo automašīnu ("Nissan Versa" sedanu, kura cena ir 12 825 USD). Savukārt Lielbritānijā vairāk nekā 40% ģimeņu ir atkarīgi vai nu no kredītkartēm, vai pārtikas bankām, lai sagādātu sev maltīti un nosegtu citas pamatvajadzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!