LET_7101103
Foto: LETA
Igaunija bija veiksmīgi uzsākusi savu e-rezidentu programmu un lepni ziņoja, ka tādā veidā Igaunijai ir piesaistīti vairāk nekā 20 000 nerezidentu, kas lieto e-rezidenta statusu gan kā Igaunijas elektronisko parakstu, gan kā firmu vadītāju iespējas lietot nodokļu un citas sistēmas. Viesiem ārvalstniekiem tas nozīmēja saņemt arī Igaunijas personas kodu. Šo ideju, tiesa, citā formā, vajadzēja pārņemt arī Latvijai. Bet viss cauri.

Šobrīd ar jaunajām normām šai e-rezidenta idejai Igaunijā faktiski ir pārvilkta strīpa, un tas apdraud arī Latvijas uzņēmumus, kuru holdingi ir dibināti Igaunijā. Jāsaka – tieši laikā, jo šogad Latvijas nodokļu likumi jau darbojas līdzīgi Igaunijas likumiem un mēs, "latviešu igauņi", varam tagad pārcelties arī atpakaļ! Protams, ir vēl arī citi iemesli palikt Igaunijā, turklāt tagad varam kaimiņos lietot arī Latvijas e-parakstu, tātad e-rezidenta karte nav nepieciešama!

Turpmāk visām Igaunijas kapitāla sabiedrībām, kuru valdes locekļi nav Igaunijas rezidenti vai kur vairāk nekā puse ir ārvalstnieki, būs jāieceļ Igaunijas rezidents, kas atbild par dokumentu saņemšanu. Uzreiz jāsaka, ka šai personai gan nav paredzēta tāda atbildība kā mūsu Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā – par palīdzību ar adreses nodrošināšanu, bet tas, es domāju, ir arī loģiski. Līdz šim ES un EEZ iedzīvotāji varēja visu darīt paši, tāpēc tā bija tikai trešo valstu, tādu kā Krievija vai Baltkrievija, iedzīvotāju problēma. Tagad ir citādi. Tas palielina arī reiderisma riskus, kādus Igaunija vēl nav pieredzējusi. Uzticēsiet saņemt aicinājumu uz tiesu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!