Kalvis Vītoliņš: Iespējams, Igaunija ir pilnībā iznīcinājusi savu e-rezidentu programmu  (63)

Šobrīd ar jaunajām normām šai e-rezidenta idejai Igaunijā faktiski ir pārvilkta strīpa, un tas apdraud arī Latvijas uzņēmumus, kuru holdingi ir dibināti Igaunijā. Jāsaka – tieši laikā, jo šogad Latvijas nodokļu likumi jau darbojas līdzīgi Igaunijas likumiem un mēs, "latviešu igauņi", varam tagad pārcelties arī atpakaļ! Protams, ir vēl arī citi iemesli palikt Igaunijā, turklāt tagad varam kaimiņos lietot arī Latvijas e-parakstu, tātad e-rezidenta karte nav nepieciešama!

Turpmāk visām Igaunijas kapitāla sabiedrībām, kuru valdes locekļi nav Igaunijas rezidenti vai kur vairāk nekā puse ir ārvalstnieki, būs jāieceļ Igaunijas rezidents, kas atbild par dokumentu saņemšanu. Uzreiz jāsaka, ka šai personai gan nav paredzēta tāda atbildība kā mūsu Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā – par palīdzību ar adreses nodrošināšanu, bet tas, es domāju, ir arī loģiski. Līdz šim ES un EEZ iedzīvotāji varēja visu darīt paši, tāpēc tā bija tikai trešo valstu, tādu kā Krievija vai Baltkrievija, iedzīvotāju problēma. Tagad ir citādi. Tas palielina arī reiderisma riskus, kādus Igaunija vēl nav pieredzējusi. Uzticēsiet saņemt aicinājumu uz tiesu?

Šāda konstrukcija, protams, ir izpildāma, jo nozīmētā persona var būt grāmatvedis, jurists, partneris, bet tai ir ļoti daudz un dažādu konsekvenču. Kā pirmā un jau virsrakstā pieminētā ir fakts, ka e-rezidenta jēga zūd pilnībā. Turklāt pa šo laiku Igaunija ir sākusi atzīt Latvijas e-parakstu, tāpēc Latvijas ID karte ir labi izmantojama arī Igaunijā (pastāv gan nianses, bet par tām – citreiz).

Tiesa, ja, piemēram, Jānis Bērziņš, lietojot Igaunijas e-rezidenta parakstu (un tātad arī Igaunijas personas kodu), izveidos Latvijā SIA vai Igaunijā OU, viņš nebūs atrodams daudzām valsts institūcijām vai to datubāzēm gan Latvijā, gan Igaunijā, bet, ja viņš dibinās vairākas firmas ar Igaunijas e-parakstu un citas – ar Latvijas e-parakstu, tad sistēmās tās būs dažādas personas! Un, pēc slavenā "Ojāra Grīnberga tiesas precedenta", – tas būs arī cits cilvēks! Kā tādam tam, iespējams, uzbruks bankas, jo nevarēs noskaidrot patiesā labuma guvēju! Būs jautri, bet, protams, risināmi!

Nākamā konsekvence ir tā, ka tad, ja speciāli ieceltās sabiedrību pārstāvošās personas dzīvesvieta atšķiras no sabiedrības reģistrētās adreses, tad faktiski tagadējai adresei vairs nav jēgas! Kaut gan var, protams, maksāt par divām adresēm, tās īrējot, turklāt vēl cīnīties ar pārpratumiem, kas rodas dažādo adrešu dēļ, bet galvenais tomēr būtu saprast, kur būs Igaunijas sabiedrības galvenā adrese, lai vismaz pašai sabiedrībai viss ir izlemts. Un te mēs nonākam pie nākamās problēmas – ja izrādās, ka ieceltā persona dzīvo citā apriņķī (igauniski – maakond), tad ir jāmaina arī Igaunijas sabiedrības statūti. Tātad vēl dažas izmaksas klāt.

Nobeigumā paskaidrošu, kā "lasīt" Igaunijas personas kodu, jo tas var noderēt dažādām vajadzībām gan juristiem, gan bankām, lai neradītu cilvēkiem ar igauņu kodu papildu problēmas. Un tā – arī igauņu personas kods sastāv no 11 cipariem un ietver arī dzimšanas datus. Piemēram, vīrietim, kas dzimis pirms 2000. gada, personas kods sāksies ar "3" (sievietei ar "4"), tad apgrieztā secībā sekos dzimšanas gads, mēnesis un datums, piemēram, 701123 (dz. gads 1970), un tad pēdējie četri cipari ir atšķirīgais kods, piemēram, 0208, kas tad kopā izskatīsies šādi: 37011230208.