Šajā nedēļā apritēs simt dienas, kopš amatā ir divas jaunās valsts SIA "Latvijas Radio" (LR) valdes locekles – Una Klapkalne un Mārīte Tukiša. Tāpat no šodienas valde strādā pilnā sastāvā, jo darbu uzsāk trešā – par programmu attīstības jautājumiem atbildīgā – valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere. Simt dienas, skatoties piecu gadu periodā, protams, ir ļoti neliels laiks.
Turklāt jāņem vērā, ka Klapkalne un Tukiša LR vadību pārņēma ļoti smagā un nopietnā situācijā. Taču nelielu priekšstatu šis posms tomēr spēj sniegt, un ir pilnīgi skaidrs, ka LR ir sākušās neatgriezeniskas, uz pozitīvu izaugsmi vērstas pārmaiņas. Iespējams, ne tik straujas, kā es un mani kolēģi NEPLP vēlējāmies, atklājot, kas patiesībā notiek LR, taču gana apņēmīgas un nopietnas.
Apkopojot padarīto un nepadarīto darbu bilanci, ir redzams, ka fundamentālām strukturālām pārmaiņām ir pietrūcis laika, taču ir notikusi principiāla pieejas maiņa. Un pats svarīgākais ir tas, ka pirmo reizi LR budžets plānots pēc pavisam citiem principiem nekā līdz šim. Proti, saturs vairs netiks finansēts no pašu līdzekļiem (reklāmas ieņēmumiem), jo tam jau tiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma nauda. Līdz ar to uzņēmumam beidzot parādīsies nauda attīstībai un modernizācijai. Principiāla pārmaiņa ir arī sadarbības ar trešajām personām jautājumu sakārtošana – agrāk ar šiem jautājumiem nekontrolēti un pašplūsmas režīmā nodarbojās kanālu direktori.
Tas, protams, radīja ļoti nevienlīdzīgu attieksmi pret partneriem un vismaz ļāva uzdot daudz jautājumu par to, kurš tad galu galā no šādas sistēmas ir lielākais ieguvējs – LR vai kāds cits? Šobrīd ir izveidota caurspīdīga sistēma, katrs šāds darījums tiek uzskaitīts un, kas pats svarīgākais, notiek pēc vienlīdzīgiem principiem. Ir noteikta minimālā summa, par kuru var piesaistīt līdzfinansējumu, līdz ar to saknē likvidēta absurdā situācijā, ka atsevišķi sadarbības partneri varēja tikt pie ekskluzīvām un citiem nepieejamām iespējām sponsorēt LR raidījumus par nieka 14,22 eiro.
No 1. janvāra vairs netiks turpināti iepriekšējās valdes locekles Sigitas Roķes saslēgtie līgumi, kas radīja šaubas un aizdomas par satura tirdzniecību LR programmās. To nodrošinās arī Maiņas darījumu komisijas reorganizācija. Atgādināšu, ka tā bija institūcija, kura, neiesaistot valdi, varēja izlemt ļoti plašu, arī ar finansēm saistītu, jautājumu loku. Tagad tās vietā izveidotajā komisijā sadarbībā ar partneriem darbosies arī LR valdes pārstāvis.
No rudens LR ir pārskatījis reklāmas izcenojumus, kas nebija mainīti kopš 2014. gada, un šobrīd tie ir atbilstoši tirgus situācijai. Tāpat beidzot pēc daudzu gadu pārtraukuma LR ir Personāla daļa, turklāt to, neprasot papildu līdzekļus, bija iespējams izveidot vēl pagājušajā gadā. No 1. marta tiks reorganizētas Pārdošanas un mārketinga un Sabiedrisko attiecību daļa, attiecīgi pārdalot funkcijas un nodalot pārdošanu no mārketinga. Reālajā dzīvē tas nozīmēs daudz efektīvāku reklāmas pārdošanu un līdz ar to vairāk naudas LR budžetā.
No jauna ir izstrādāts Rīcības un ētikas kodekss, abus dokumentus apvienojot vienā, turklāt to attiecinot uz visiem LR darbiniekiem, nevis tikai žurnālistiem. Ir pārskatīta arī kārtība, kādā tiek slēgti autorlīgumi, efektivizējot procesu. Būtiskas pārmaiņas skārušas arī LR5. No 1. janvāra tā mūzikas sadaļā paredzēta 65% kvota Latvijā radītajai mūzikai. Programmā parādījušies arī septiņi jauni raidījumi un iekļauts Latvijas mūzikas tops, kuru no šīs nedēļas būs iespējams klausīties piektdienu vakaros. Kanāla vadībā nonākusi patiesa profesionāle Ilva Milzarāja, un pārmaiņas ir acīmredzamas – LR5 pēdējos mēnešos ir izdarījis labu un lielu darbu un šobrīd, salīdzinot ar pavasari, ir daudz kvalitatīvāka programma. Jā, pavasarī padome nāca klajā ar ideju par 80% Latvijā radītās mūzikas kvotu, tomēr, sēžoties pie sarunu galda ar jauno valdi un konstruktīvi pārrunājot situāciju ar LR5, tika panākts abas puses apmierinošs rezultāts, kas parāda, ka jebkuru jautājumu ir iespējams atrisināt konstruktīvu sarunu ceļā. Un, kas pats svarīgākais, – šīs pārmaiņas ir būtisks ieguvums klausītājiem.
Stājoties spēkā šīm pārmaiņām LR5, es domāju, ka bažas par iespējamu kanāla slēgšanu ir noņemtas no dienaskārtības vismaz uz trim gadiem, kas ir periods, kura laikā programmai būs jāpierāda sava konkurētspēja un lietderīgums, ņemot vērā ļoti lielo naudas līdzekļu apjomu, kas šī kanāla uzturēšanai tiek tērēts. Tāpat šonedēļ tiks apstiprināts jaunais sabiedriskais pasūtījums, un no jaunajām lietām minēšu tikai vienu – LR beidzot, pēc ilgāka pārtraukuma, paredzēts ierakstīt arī jaunas "Vakara pasaciņas", kuras tik ļoti iemīļojuši daudzi mazie klausītāji.
Atgādināšu, ka visas šīs pārmaiņas ir notikušas triju mēnešu laikā, un šajā neilgajā periodā, šķiet, izdarīts ir vairāk nekā visu pēdējo valžu darbības laikā kopā.
Vienlaikus, protams, jāatzīst, ka LR valdei priekšā vēl daudz nopietnu un smagu darbu, vasarā gaidāms arī Valsts kontroles atzinums par sabiedriskā medija darbības efektivitāti.
No 1. marta LR tiek solīta jauna atalgojuma sistēma, kas palielinās mazāk atalgoto darbinieku darba samaksu. Tiesa, šobrīd izskatās, ka tā vairāk būs mehāniska pārkārtošanās un līdz principiāli jaunai sistēmai būs jāpagaida. Tāpat joprojām nav izskausta netaisnīgā un līdz šī gada septembrim no plašākas sabiedrības rūpīgi slēptā LR piemaksu sistēma, kas atsevišķiem darbiniekiem ļāva saņemt regulāras piemaksas, kas svārstās pat 100 līdz 200% apmērā no viņu darba algas. Var prognozēt, ka šī sistēma tiks mainīta no 1. marta, un Klapkalne publiski ir teikusi, ka piemaksām nevajadzētu pārsniegt 30% no darba algas. NEPLP turpinās sekot atalgojuma sistēmas izmaiņām sabiedriskajos medijos.
Valdei šī gada noteiktajos mērķos un uzdevumos NEPLP kā prioritāti plāno izvirzīt strukturālo reformu veikšanu atbilstoši "Deloitte Latvia" veiktajam funkciju auditam, un tieši tas būs valdes lielākais šī gada izaicinājums.
2018. gadu LR sāka ar 439 423 eiro papildu dotāciju no valsts budžeta, un tā ir pirmā reize, kad NEPLP izdevies izcīnīt tik būtisku naudas pielikumu. LR ir jauna, mūsdienīgi domājoša, profesionāli kompetenta un sabalansēta valde. Un īpaši gribētos uzsvērt vārdu "sabalansēta". Klapkalne ir vadījusi lielāko Latvijas ziņu aģentūru, kā arī guvusi pieredzi Valsts kancelejā, devusi padomus tā laika premjeram Andrim Šķēlem un vairākus gadus bijusi fonda atvērtai sabiedrībai "DOTS" vadībā (iepriekš organizācija plašāk bija zināma kā "Sorosa fonds – Latvija"). Tukiša ir radio nozares augstākās raudzes speciāliste un, iespējams, profesionāli spēcīgākā persona, kāda jebkad bijusi Latvijas sabiedrisko mediju vadībā, savukārt Dika-Bokmeldere ir veiksmīga komunikatore un menedžere. Jācer, ka Klapkalne mācēs izveidot patiešām spēcīgu valdes komandu, kura spēs darboties kā viens vesels.
Pārmaiņas LR ir fundamentālas, un tās turpināsies visu šo gadu un arī pēc tam. Vai ar tām ir apmierināti visi LR darbinieki? Droši vien, ka nē. Taču jebkuras pārmaiņas rada pretestību, un ne mans, ne NEPLP mērķis nekad nav bijis kādam izpatikt. Mērķis ir mūsdienīgs LR, kurš, tāpat kā LTV, spētu iekļauties jaunajā, vienotajā sabiedriskajā medijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!