Delfi foto misc. - 57140
Foto: LETA
"Kas ir "Bitcoin"?" – šis bija viens no "Google" meklētājā visvairāk uzdotajiem jautājumiem Lielbritānijā 2017. gadā. Visticamāk, interese par datorprogrammu ģenerēto digitālo valūtu (ir simtiem kriptovalūtas veidu, bet "Bitcoin" ir pazīstamākā) ir augusi paralēli galvu reibinošajām "Bitcoin" cenas svārstībām – 2017. gada sākumā tas maksāja ap 800 eiro, gada vidū jau 2500 eiro, decembra vidū tā cena pārsniedza 16 tūkstošus eiro, tad dažu dienu laikā nokritās līdz 12 tūkstošiem. "Kārtējais burbulis, jauna valūta vai alternatīva maksājumu sistēma?" – vaicā mediji un skaidru atbildi uz to pagaidām nesniedz.

Manuprāt, tas, ko šogad novērojam, ir gan izteikts spekulatīvais "burbulis", gan arī jaunu sociālo attiecību sākums, kur, kā jau ar visu jauno, ir jāiziet cauri zināmam adaptācijas posmam.

Ir vairāki iemesli tam, lai interese par kriptovalūtu augtu un vienlaikus augtu arī ieguldījumi tradicionālajai finanšu pasaulei izaicinājumu metušajos risinājumos. Pirmkārt, tehnoloģiskās iespējas ir jau pavērušas vārtus tam, lai ar kriptovalūtu cilvēki patiešām varētu ērti norēķināties savā starpā, nopirkt kafiju vai biļetes uz kino. Jā, maksājumu apstrāde līdz šim bija salīdzinoši lēna, taču šobrīd jau ir izstrādāti risinājumi, kas ļauj maksājumu norisi krietni paātrināt, daļēji pārceļot to drošu veikšanu ārpus tā sauktās blokķēdes (blockchain –tehnoloģiju platforma, kas ir pamatā kriptovalūtas norēķiniem).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!