Āris Jansons: Prāgas pilī nepieciešama dezinfekcija  (156)

Aizvadītās nedēļas nogalē prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā startēja deviņi pretendenti. Saskaitot visu balsošanas iecirkņu rezultātus, iznācis, ka veiksmīgākais ir pašreizējais prezidents Milošs Zemans ar 38,56 procentiem balsu, otrais – Jirži Drahošs ar 26,60 procentiem. Viņi abi spēkosies otrajā vēlēšanu kārtā 26.–27. janvārī. Vispārējas prezidenta vēlēšanas Čehijā notiek otro reizi, līdz 2013. gadam valsts galvu ievēlēja parlamenta divu palātu deputāti.

"Zemans piecos prezidentūras gados ir transformējis prezidenta tēlu, kuram kopš [pirmā neatkarīgās Čehoslovākijas prezidenta] Tomāša Garriga Masarika laikiem čehu prātos tikusi piešķirta karaļa funkcija tā ideālā antitēzē: viņš kļuvis par klaunu. Visai vulgāru, dusmu pilnu un necienīgu," raksta "Dennik N". Avīze pauž valsts galvas oponentu uzskatus, tomēr par Zemanu ir nobalsojuši 2 miljoni cilvēku.

Čehi Milošu Zemanu ir varējuši iepazīt diezgan labi – tagad prezidenta amatā, bet no 1998. līdz 2002. gadam viņš savus plusus un mīnusus labi varēja parādīt premjerministra postenī. "Čehi ir ļoti pragmatiski. Patiesībā lielākā daļa cilvēku ir ieinteresēta tikai savā silē un glāzē alus," nedēļraksta "Newsweek" Polijas versijā pauž Čehijas realitātes pazinējs Aleksandrs Kačorovskis. "Atšķirībā no poļiem čehiem, piemēram, nepatīk pārāk daudz ideoloģijas politikā. Viņiem vienalga, vai politika būs cēla un morāla, kā mācīja Vaclavs Havels. Vēl vairāk, premjerministram var pat nebūt jēgpilnas programmas, pietiek, ja viņš ir vienkārši efektīvs."

Ja jau čehi bijušo premjeru ievēlējuši par prezidentu, viņuprāt, efektivitāte šajā postenī ir bijusi. Zemans labi iepazīts kā liels smēķētājs ar vājību uz alkoholu. Zemana vēlētāji saka, ka novērtē viņa izlēmīgumu un personības spēku. Daudzi atceras, ka Zemans jau iepriekš tika brīdinājis par migrācijas riskiem, piemēram, par terorisma sērgu. Tā sacīt, politisko kapitālu savās mājās vairojis uz bēgļu rēķina. Zemana preses sekretārs 2016. gadā pauda, ka prezidents "uzstājas pret jebkādiem bēgļu uzņemšanas variantiem Čehijas teritorijā", jo "mūsu valsts nevar atļauties riskus, kas draud ar teroraktiem, kādi notikuši Francijā un Vācijā".

Par jau parakstīto bēgļu kvotu likteni tika aicināti izteikties parlamenta deputāti. Ziemassvētku uzrunā Zemans atkal saistīja terorisma draudu pieaugumu Eiropā ar migrantu pieplūdumu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, aicinot mainīt Eiropas migrācijas politiku. Viņš atklāti pauž musulmaņiem nedraudzīgus uzskatus un ir izteicies, ka 2015. gada migrācijas krīze ir "organizēts iebrukums" Eiropā, un uzskata, ka musulmaņi nespēs integrēties Eiropas valstīs.

Vēl Zemanam ir piekarināta "Krievijas drauga" birka, jo viņš atkārtoti izteicies par Krievijai noteikto sankciju atcelšanu. Krimas pievienošanu Krievijai Zemans, atzīdams aneksijas faktu, ir nosaucis par pabeigtu lietu ("fait accompli") un ieteicis Ukrainai izbeigt mēģinājumus atdabūt Krimu, labāk apmainīt to pret Krievijas kompensāciju – "vai nu finanšu formā, var ar naftu un gāzi".

Gan Ukraina, gan Krievija pauda, ka neuzskata Krimu par tirgošanās priekšmetu, bet tā brīža Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka uzsvēra, ka šī ierosme ir krasā pretrunā ar valdības ārpolitiku.

Čehu mediji regulāri raksta, ka uz Zemanu krīt ēna ciešo kontaktu ar Krievijas biznesu dēļ, ar ko gan vairāk saistīti viņa padomnieki, kas piedalās arī Krievijas oligarhu organizētās konferencēs. Bijušais premjers, arī viens no prezidenta kandidātiem Mireks Topolāneks pat izteicies, ka Zemans pielišķējas Maskavai un nodarbojas ar "politisko prostitūciju".

Loģiski, ka Zemana draudzēšanos ar Krieviju un Ķīnu, kā arī viņa eiroskepsi un nesaudzīgu Briseles kritiku – pretēji valsts deklarētajai eiroatlantiskajai orientācijai – pastāvīgi uzsver Jirži Drahošs. Ne velti Zemana izraudzītais premjers miljardieris Andrejs Babišs iesaka prezidentam norobežoties no Maskavas un Pekinas – uzvaras panākšanai vēlēšanu otrajā kārtā: "Skaidri deklarēt, ka viņš negrasās orientēt mūsu valsti uz austrumiem – uz Krieviju un Ķīnu – un ka viņš apmeklē šīs valstis tikai mūsu firmu labad, lai tās tur veic savu biznesu. Nedrīkst aizmirst, ka Čehija ir ES un NATO dalībvalsts."

Polijas "Newsweek" atzīst, ka lielākās prezidentūras izredzes pienāktos Jirži Drahošam, bet viņam piemīt liels trūkums: viņš ir garlaicīgs ķīmiķis un ar viņa ievēlēšanu nebūtu pietiekami, lai noslaucītu degunu pārgudrajiem Prāgas ļaudīm, kas deldē bikses kafejnīcās. "Tikmēr Zemans un [premjers] Babišs savā ziņā ir mārketinga produkti bez idejām tiem cilvēkiem, kuriem demokrātija un Eiropas Savienība ir līdz kaklam – un šajā kontekstā Zemana trūkumi un ekscentriskās izdarības paliek dibenplānā."

Drahošs ir zinātnieks ar specializāciju fizikālajā ķīmijā, valsts nopelnu medaļas ieguvējs zinātnē, universitātes profesors un bijušais Zinātņu akadēmijas galva. Neatkarīgi no viņa politiskajiem uzskatiem un darbībām viņš ir cieņas vērta personība ar objektīvu ieguldījumu Čehijas zinātnē. Vēlētāji augstu vērtē viņa izglītotību un godīgumu, taču daudzus mulsina viņa politiskās pieredzes trūkums.

Skaidrs ir tas, ka Drahošs vēlas plašāku sadarbību ar ES un pret Krieviju vērsto sankciju saglabāšanu. Viņš arī atbalsta eiro pieņemšanu par Čehijas valūtu un iesaka izvietot valstī kaut daļu no Briseles ieteiktajiem bēgļiem.

Bijušo Zinātņu akadēmijas vadītāju sagaida nežēlīga cīņa par vēlētāju balsīm, viņam ir skaidri jādefinē savs viedoklis sadursmē ar Zemanu tiešās televīzijas debatēs.

Apskatnieki paredz, ka līdz balsojumam atlikušajās nedēļās Drahošs saskarsies ar nebeidzamu diskreditācijas kampaņu, un tieši tas, kā viņš izturēsies, noteiks viņa prezidenta cerības. "Uzvarot Drahošam, Čehijas sabiedrība parādīs sev (un pasaulei), ka tai joprojām ir labs pašnoteikšanās instinkts, bet Zemana uzvara, visticamāk, pierādīs, ka tas ir zaudēts," raksta "Dennik N".

Būtisks jautājums – vai pirmajā kārtā zaudējušo kandidātu elektorāts solidāri nobalsos par pašreizējā prezidenta pretinieku? Vienkārša matemātika sola Drahoša panākumu, jo par viņu pirmajā kārtā nodoto balsu skaits kopsummā ar politiski līdzīgi domājošo zaudējušo pretendentu balsīm sniedz komfortablu pārsvaru pār Milošu Zemanu. Tiesa, nav garantijas, ka Zemans otrajā kārtā nevar piesaistīt vēl vairāk vēlētāju. Pirmo prezidenta vēlēšanu laikā 2013. gadā pirmajā kārtā viņš ieguva 1,24 miljonus balsu, bet otrajā – 2,7 miljonus. Bet vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā samazinājās no 61 līdz 59 procentiem. Viņa sāncensis Karels Švarcenbergs otrajā kārtā ieguva tikai vienu miljonu papildu balsu (no 1,2 miljoniem līdz 2,2 miljoniem balsu).