Tā vietā, lai Krievijas tiesībsargājošās iestādes izmeklētu viņa iegūtos pierādījumus, tie tika pavērsti pret pašu Magņitski, izvirzot viņam apsūdzības. Paraugprāva pret Maģnitski turpinājās līdz pat 2013. gadam – pēc nāves Krievijas tiesa atzina viņu par vainīgu krāpšanā, un Magņitskis kļuva par kārtējo apliecinājumu tam, kā Krievijas varas sistēma izrēķinās ar tai neērtajiem cilvēkiem. Magņitskis publiski vērsās pret koruptīvo sistēmu, bet šī sistēma viņu iznīcināja.
Taču Magņitska stāsts nav tikai vēl viena nodaļa Krievijas viltus demokrātijas stāstā. Tas kalpojis gan par mācību, gan pamudinājumu kopīgai rīcībai, kuras mērķis ir tiesiskuma stiprināšana pasaulē. Lai arī Latvija kopsolī ar tādām demokrātiskām valstīm kā ASV, Kanāda un Lielbritānija apliecinātu, ka aizstāv starptautisko taisnīgumu un atzīst Krievijā nogalināto juristu par smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuri, Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi lēmumprojektu, kas paredzētu sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!