Lolita Tomsone, 'Rīgas Laiks': Kam pieder Jeruzaleme  (74)

Nemieri Izraēlā mūs dara nemierīgus. Latvija ANO balsojumā gan atturējās, tomēr bažām par labās rokas nokalšanu gan nebūs pamata, jo Jeruzaleme nav aizmirsta. Senebreju valodā psalma tekstā labā roka gan nenokalst, vien aizmirst, kas tai būtu darāms, un mēle pielīp pie aukslējām.

Nav viegli rast vienkāršu atbildi: kāpēc šī mūžīgā pilsēta piesaista jau tā izkliedēto uzmanību? Kā cilvēki, kuri dzīvo patālu no Tuvajiem Austrumiem, tik labi zina, kā sadalīt vai apvienot Jeruzalemi un nedēļas laikā atrisināt Izraēlas–Palestīnas konfliktu, kuram šogad maijā varēsim svinēt jau septiņdesmit gadus. Senākā Jeruzalemes daļa, vecpilsēta, kuru kā vafeļu torti četros kvartālos sadalījuši kristieši, armēņi, jūdi un musulmaņi, ir 1 km2 liela. Vienā kvadrātkilometrā svētuma blīvums īpaši koncentrējies uz viena jūdiem un musulmaņiem svarīga klintsakmens, par laimi, Kristus kaps atrodas pārsimt drošu metru attālumā. Eņģeļi pie Jēzus atvērtā kapa mirru nesējām vēstīja, ka viņa te nav, bet nekas neliecina, ka svētceļnieku skaits pēdējos gadsimtos šajā vietā būtu apsīcis.