Kims Leandersons: Kāpēc jaunieši pamet IT studijas?  (86)

Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, studijas augstākās izglītības iestādēs šogad uzsāka par 5% mazāk studentu nekā pērn jeb 27,1 tūkstotis (turklāt inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās uzņemto studentu skaits samazinājies par 8,2%), bet profesionālajās izglītības iestādēs studējošo skaits šajā mācību gadā sarucis par 7% – studijas uzsāka 11,6 tūkstoši audzēkņu.

Līdz ar to samazinās arī absolventu skaits, kuri līdz ar universitātes absolvēšanu varētu uzsākt darba attiecības. Ja mācības augstākās izglītības iestādēs 2017. gadā uzsāka 27,1 tūkstotis, tad absolventu skaits togad bija 14,6 tūkstoši studentu, un kopš 2010. gada tas ir samazinājies divas reizes. Pēc datiem nav redzams, kā absolvējušo skaitu ietekmē demogrāfiskie cēloņi un kā pārējie. Skaidrs ir viens – liela daļa studijas uzsākušo studiju laikā "atbirst". Kāpēc un ko var darīt lietas labā?

Jauniešu un mācībspēku gaidas nesakrīt

Cik esam iepriekš novērojuši sadarbībā ar augstskolām un arī ar studentiem, kas nāk pie mums praksē, te parādās divi viedokļi – augstskolas saka, ka pirmā kursa studenti bieži vien sagaida ko citu no IT studijām. Proti, daļai jauniešu vienīgais priekšstats par IT ir tāds, ka studiju laikā "sēdēs" sociālajās platformās, nevis strādās un radīs jaunus tehnoloģiskos risinājumus. Kad nāk atklāsme par lietu kārtību, vēlme studijas turpināt pazūd. Savukārt no studentiem dzirdam, ka entuziasms beigt augstskolu vidusposmā sarūk, redzot, ka mācības ir ļoti teorētiskas un novecojušas un neatbilst mūsdienu tirgus prasībām.

Jaunieši iet praksē dažādos uzņēmumos, sākot no 2. kursa, redz, kā strādā starptautiski IT uzņēmumi, un izdara secinājumus. Mans mērķis nav popularizēt jauniešos domu par to, ka studijas var pamest, bet gan to, kā tās padarīt visām pusēm atbilstošākas.

Informēt, izglītot, iesaistīt

Sāksim ar to, ka skolēniem jau skolas solā apzināti ir jāstāsta par mūsdienu tehnoloģijām – ne tikai par to izmantošanu, bet arī veidošanu. Programmēšanas nodarbības ir visā pasaulē pielietota aktivitāte, kā bērnos jau agrā vecumā veicināt šo interesi. Ja arī tas prasīs daudz laika – veikt radikālas izmaiņas valsts izglītības programmā, tad skolotājiem vienmēr ir iespēja dažādot mācību procesu un informēt bērnus par jaunumiem tehnoloģijās vai organizēt interešu izglītības pulciņus. Turklāt programmēšana sekmē arī citas bērna prasmes, piemēram, loģisko domāšanu un problēmu risināšanu. Mēs, "Tele2 SSC", nedaudz lepojamies, ka aizvadītajā gadā vairāk nekā 2566 skolēniem un skolotājiem nodrošinājām bezmaksas programmēšanas nodarbības un apmācības, tostarp arī mūsu pašu darbinieku bērniem.

Ja runājam par IT studentiem, tad te būtiski nodrošināt viņiem iespējas iegūtās zināšanas aizvien vairāk izmantot praksē, veidojot vēl ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm un industriju. Mēs no savas puses ar prieku sagaidām ikvienas skolas vai kursu pārstāvjus, kas vēlas tuvāk iepazīties ar darbu IT uzņēmumā. Tāpat dažādu studiju programmu studentiem katru vasaru ir iespēja pieteikties apmaksātai vasaras praksei, lai pielietotu savas zināšanas praksē. Pieredzi un plašāku informāciju par nozari var iegūt arī, piedaloties dažādās interešu grupās vai jauniešu apvienībās, kas iestājas par informācijas nozares attīstību.

Mācīties tā, lai darbu nepārņem roboti

Latvijā strādā ļoti daudz augsti kvalificētu IT speciālistu – viņu zināšanas un ieguldītais darbs ir nenovērtējams. Nākotnē IT profesionāļiem būs jāsniedz vēl lielāka pievienotā vērtība savam darbam, lai viņu pienākumus automatizācijas ceļā nepārņemtu roboti, jo daudzas profesijas vienkārši izzudīs vai mainīsies.

Digitālajām prasmēm nākotnē būs izšķiroša nozīme jebkurā profesijā, ne tikai IT, tāpēc katra paša interesēs ir laicīgi domāt par to, kā es personīgi varu pilnveidoties, lai būtu uz viena ceļa ar notiekošajām tendencēm. Piemēram, Pasaules Ekonomikas forums lēš, ka 65% bērnu, kas šobrīd mācības tikai uzsāk, vēlāk strādās profesijās, kas šobrīd vēl nemaz neeksistē. Un tas ir izaicinājums mums visiem!