{1323eeba-b90b-141e-6252-90e9675d17d0}
Foto: LETA
Pērn Minhenes drošības konferencē bija skaidri jūtams, ka Eiropas atbildīgo amatpersonu noskaņojums ir bažu un baiļu pilns. Trīs gadus pirms tam Krievija bija anektējusi Krimu un sākusi iebrukumus Austrumukrainā. Un iepriekšējā gadā britu vēlētāji ar nelielu pārsvaru bija lēmuši par labu savas valsts dalības Eiropas Savienībā atsaukšanai, bet amerikāņi – ievēlējuši prezidentu, kurš kritiski raugās uz NATO un atklāti apbrīno Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tomēr līdz šim Rietumi Donalda Trampa laikmetā ir izdzīvojuši. Un, neraugoties uz nepārtraukto sajukumu, ko rada "Brexit" un Vācijas līderu grūtības jaunas valdības izveidē, ES šķiet atguvusies. Vairumam dalībvalstu ekonomiski veicas labi, un Francijas prezidenta Emanuela Makrona administrācija iedveš jaunu dzīvību idejā par Eiropu.

Lai gan Trampa administrācija ir turpinājusi izrādīt dažādus signālus attiecībā uz gatavību turpināt godāt Amerikas saistības, ASV tomēr ir pildījušas iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas solījumu stiprināt NATO militārās pozīcijas Baltijas valstīs un Polijā. Un, gatavojoties šogad gaidāmajam NATO samitam, ASV ir norādījušas, ka darīs pat vēl vairāk, lai nodrošinātu Baltijas un Skandināvijas valstu teritoriālo integritāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!