No šodienas, 1. marta, Latvijas Radio (LR) sāk darboties jauna atalgojuma sistēma, kas izskauž netaisnīgo un līdz pērnajam rudenim no sabiedrības acīm rūpīgi slēpto piemaksu sistēmu, kas dažiem izredzētajiem ļāva saņemt daudzos simtos un atsevišķos gadījumos pat tūkstošos mērāmas regulāras ikmēneša piemaksas.
Pērn NEPLP kopā ar Kultūras ministriju izcīnīja 439 423 eiro LR darbinieku algu palielināšanai un uzņēmuma kapacitātes stiprināšanai – šāds pielikums uzņēmuma budžetā Latvijas vēsturē vēl nekad nebija bijis. Šobrīd tas materializējies dzīvē un nozīmē vidēji 122 eiro lielu algas paaugstinājumu LR strādājošajiem. Algas nav celtas mehāniski, paaugstinājumi vienam darbiniekam variē no 3 līdz pat 30 procentiem. Aptuveni 30 procentus liels pielikums ir pārsvarā tiem, kuri bija atalgoti viszemāk un arī nesaņēma nekādas vai gandrīz nekādas piemaksas. Savukārt vairāk nekā puse LR darbinieku – 61 procents (173 cilvēki) – no 1. marta saņems lielāku algu!
Vislielākais algas paaugstinājums ir tehniskā un skaņu atbalsta darbiniekiem, taču liels prieks, ka viens no pašiem būtiskākajiem pielikumiem ir ziņu dienestam, kura stiprināšana ir viena no NEPLP prioritātēm (tāpat liels pieaugums ir LR1 un LR4 algu budžetā).
Kā ļoti liels solis uz priekšu, vērtējot atalgojuma sistēmu ilgtermiņā, jāuztver tas, ka 40 procentiem darbinieku (105 cilvēki) amatalgā ir integrētas regulārās piemaksas. Tas nozīmē –ja agrāk cilvēki varēja cerēt uz ikmēneša piemaksu, tad tagad šī piemaksa būs kļuvusi par daļu no oficiālās algas. Tas radīs daudz lielāku drošības sajūtu darbiniekos, jo šo naudu vairs nevarēs atņemt vai samazināt, turklāt visiem darbiniekiem būs garantētas sociālās garantijas – un to nenodrošina nekādas piemaksas.
Vienlaikus, protams, tiks saglabāta iespēja piemaksas maksāt saprātīgos apmēros. Taču tās vairs netiks maksātas būtībā nekontrolēti, "nodedzinot" pašu ieņēmumus un liedzot sabiedriskajam medijam attīstīties. LR būs stingra un noteikta kārtība, kas reglamentēs piemaksu un prēmiju izmaksu, un tas notiks pārredzami un atbildīgi. Turklāt jaunā sistēma nekādā veidā neskars tās piemaksas, kas tiek maksātas no mērķdotāciju, piemēram, "Latvija 100", budžeta. Tās saglabāsies, taču tiks pasargāta pašu ieņēmumu nauda, kas tik ļoti vajadzīga LR tehniskajai un fiziskajai modernizācijai.
Pašsaprotami, ka satura ražošanai ir jāpietiek ar valsts dotācijas līdzekļiem, kas ir paredzēti sabiedriskā pasūtījuma realizācijai, un nav pieļaujama situācija, ka pašu līdzekļi tiek novirzīti nevis attīstībai un tam, lai LR būtu spēcīgs arī pēc desmit gadiem, bet vienkārši "apēsti" (šeit kā piemēru minēšu kaut vai 1. studijas remontu – ja pašu līdzekļi tiek notriekti neskaidrās piemaksās, naudas remontam nav un situācija ar studiju katru gadu kļūst kritiskāka. Un tad paliek izšķiršanās – maksāt nesaprotamas piemaksas šodien vai domāt par rītdienu un atjaunot pasaules līmeņa studiju, kura šobrīd lēnām iet bojā. Tieši tas pats sakāms par Aparātu centrāli – ja tā ar steigu netiks savesta kārtībā, vienā brīdī tiešām var iestāties fizisks klusums ēterā). Galu galā arī jebkuras ģimenes budžetā tiek domāts uz priekšu un visa nauda netiek uzreiz "apēsta", kā tas diemžēl gadiem noticis LR.
Skaidrs, ka vairs nebūs iespējams saņemt tik lielas piemaksas, kādas varēja agrāk. Taču regulāras 70, 100 vai 150 procentu piemaksas pie algas ir vispāratzīta sliktas pārvaldības prakse, it īpaši publiskās naudas izmantošanā, un tas ļauj uzdot jautājumu – pa kuru laiku tad šie LR darbinieki veic savu pamatdarbu? Protams, joprojām ir cilvēki, kuri ar atalgojuma un piemaksu sistēmas savešanu kārtībā nebūs apmierināti, taču pamatā tā ir neliela grupa iepriekšējās valdes priviliģētu darbinieku, kuri, pateicoties neskaidrajai un nepārskatāmajai piemaksu sistēmai, iedzīvojās uz nodokļu maksātāju un citu darbinieku rēķina. Darbs pie atalgojuma sistēmas pilnveidošanas turpināsies, un svarīgs solis šeit būs amatu aprakstu pārskatīšana, kas daļēji sākusies jau tagad.
Šobrīd LR darbinieku atalgojums (ieskaitot piemaksas, veselības apdrošināšanu, labumus, ko sniedz arodbiedrības koplīgums, atsevišķu darbinieku iespēju strādāt tikai pusi mēneša utt.) ir kļuvis ļoti konkurētspējīgs, un uz to norāda arī nelielā kadru mainība uzņēmumā. LR vadība – Una Klapkalne un Mārīte Tukiša, kā arī Sanita Dika-Bokmeldere neklātienē – ir ļoti apņēmīgi ķērusies pie reformām uzņēmumā: ir sakārtotas reklāmas un pārdošanas lietas, izbeigti līgumi, kuri radīja vismaz bažas par satura tirgošanu sabiedriskajā medijā, nomainījusies gandrīz visa finanšu daļa un izdarītas daudzas fundamentāli svarīgas lietas. No nākamā gada 1. janvāra uzņēmumā jāievieš jauna struktūra, un gribas paļauties, ka līdz tam laikam būs izdevies izskaust arī virkni nejēdzību, kas uzņēmumā saglabājušās vēl no senākiem laikiem.
Pārmaiņas LR norit lēnām un smagi, taču uzņēmumam vēl nekad nav bijusi tik profesionāla un spēcīga valde, un tādēļ ir ticība, ka nekāda pretestība un pretdarbība neapturēs uzsākto LR modernizāciju un savešanu kārtībā. Un te jācitē ilggadējā LR darbinieka Eduarda Liniņa teiktais: "Situācija, kas citur ir pieņemama, nav pieņemama sabiedriskajā medijā, jo tam ir jākalpo šādu gadījumu analīzei citur un trauksmes celšanai. Ja par mums pašiem var būt jebkādas šaubas, tad šo funkciju nevaram vairs pildīt." NEPLP pilnībā pievienojas šiem izteikumiem un arī turpmāk uzstās uz pārredzami un godīgi pārvaldītu LR, kurā nenotiek pašu līdzekļu "nodedzināšana" nesaprotamās piemaksās un cienīgas algas ir visiem, nevis tikai dažiem – izredzētajiem – darbiniekiem. Tādu LR, kurā netiek piekoptas labākajā gadījumā uz likuma robežas balansējošas prakses, kuras jaunā valde ir stingri apņēmusies izskaust un nepieļaut.
Jo, kā pareizi atzīmējis Liniņa kungs, – LR nedrīkst pastāvēt nekas tāds, kas rada jebkādas šaubas par sabiedriskā medija un tā darbinieku godaprātu.