Āris Jansons: Trampa tarifi raķešu vietā  (39)

Šonedēļ paredzēts veikt nepieciešamās formālās darbības, lai Donalda Trampa paudums par nodomu tērauda un alumīnija ievešanai uzlikt attiecīgi 25 un 10 procentu importa nodevu taptu piepildīts. Importētā tērauda nodeva pacels cenu iekšējā tirgū un palīdzēs ASV paaugstināt metāla izstrādājumu ražošanas ienesīgumu, saka lietpratēji.

Baltā nama saimnieka atbalstītāji varēs lieku reizi atkārtot, ka Tramps, kurš savulaik cēla tērauda debesskrāpjus, atbildīgi pilda priekšvēlēšanu solījumus aizstāvēt pašmāju tirgu – pēc konkrēto apgrūtinājumu noteikšanas nacionālie alumīnija un tērauda ražotāji iegūs priekšrocības konkurencē.

Kādēļ tik nopietna vērība pievērsta tieši ievestajam tēraudam un alumīnijam? 90 procentus (!) no Savienotajās Valstīs patērētā alumīnija importē no ārvalstīm, un ASV ir arī pasaulē lielākā tērauda importētājvalsts. Tramps paziņojis, ka importa nodevas ir nepieciešamas nacionālās ražošanas aizsardzībai un konkrētās ražošanas nozares atdzimšanai. Piemēram, pēdējos piecos gados alumīnija rūpniecībā strādājošo skaits ASV ir sarucis par gandrīz 60 procentiem, no palikušajām piecām kausēšanas rūpnīcām ar pilnu jaudu strādā tikai divas (to oficiāli apstiprina ASV Tirdzniecības ministrija).

Eksperti tagad rēķina, ka ASV nodevu ieviešanas sekas nebūs kritiskas ne Krievijai, ne Ķīnai, kas ir lielākā metāla un metāla produkcijas piegādātāja Amerikai. Tā vietā Trampa jaunās ekonomiskās politikas upuri būs Vašingtonas partneri, piemēram, Kanāda un Brazīlija, no kurām ASV tirgi ievāc lielāko importētā tērauda un alumīnija ražu, kā arī Amerikas patērētāji un darba ņēmēji. Janvārī, kad ASV prezidents ieviesa tarifus importa veļas mazgājamām mašīnām, kompānija LG reaģēja, paaugstinot šā sadzīvē tik nepieciešamā izstrādājuma cenu. Galu galā cieta amerikāņu patērētājs.

Pastāv vismaz divkāršs risks, ka šāda virziena izmaksas krietni pārsniegs ieguvumu. Pašu mājās, kā liek ņemt vērā avīze "Chicago Tribune", tērauda un alumīnija tarifiem būs bumeranga efekts: ASV tie var iznīcināt vairāk darbvietu, nekā radīt no jauna, jo pieaugs vieglo un kravas automašīnu, kā arī alumīnija alus kārbu ražošanas pamatmateriālu izmaksas. "Ford", "General Motors" un "Boeing" ražojumi var sadārdzināties.

Ražotāji izdevumus kompensēs daļēji ar strādājošo atlaišanu un daļēji ar produkcijas cenas paaugstināšanu, un to izjutīs amerikāņu patērētāji. Amerikāņu tērauda un alumīnija ražotāji būs saņēmuši atbalstu, taču nav skaidrs, vai tiem patiešām ir ražotspēja pieprasījuma krasa pieplūduma apmierināšanai. Starp citu, 2002. gadā, kad prezidents Džordžs Bušs mēģināja ieviest tērauda tarifus, šīs darbības rezultātā nozare zaudēja 200 000 darbvietu, un nodevas tika samazinātas pēc 20 mēnešiem.

Otrkārt, Trampa tarifi var provocēt citu valstu, jo sevišķi uz ASV orientēto eksportētāju, atmaksas reakciju. Par pašaizsardzības soļiem jau paziņojusi Kanāda, un par to, ka rokām klēpī nesēdēs Eiropas Savienība, ir pateikusi Brisele. Eiropas Komisija tūdaļ nākšot klajā ar pretpasākumu ieceri stāvokļa līdzsvarošanai. Eiropieši visā nopietnībā brīdinājuši Trampu, ka atbildes tarifi var trāpīt tādām amerikāņu ikonām kā "Levi's" džinsi, Kentuki burbons un "Harley-Davidson" motocikli. Maskava izteikusies, ka amerikāņu ierobežojumus Krievija varot apstrīdēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

Būtisks PTO mērķis ir nepieļaut protekcionisma līdzekļu pielietojumu, bet tieši pirms gada tika publiskota Trampa administrācijas interpretācija: "Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem." Trampa administrācija atsaucas arī uz starptautiskās tirdzniecības noteikumu klauzulu, kas pieļauj tarifus nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Tikmēr aiz retorikas aizvien reljefāk iezīmējas briestošais plaša mēroga tirdzniecības kara potenciāls.

Prezidents Tramps ir izteicies, ka "tirdzniecības kari ir labi", tomēr lielākā daļa valstu uzskata, ka tirdzniecība labāk sekmējas uz sarunu pamata un arī strīdi tiek veiksmīgāk risināti, izmantojot uz noteikumiem balstītu sistēmu. Savukārt tirdzniecības šķēršļu likšana pēc principa "dots pret dotu" var nopietni kaitēt ražošanas uzņēmumiem abās pusēs. Gaisotne biržās, rūpnīcās un tirdzniecības vietās būs atkarīga arī no tā, vai Baltā nama saimnieks izlems ieviest visaptverošus tarifus vai atbrīvos no tiem atlasītus sabiedrotos un tirdzniecības partnerus.

Ekonomikas augsmi iedarbīgāk skubinātu eksporta palielināšana, nevis importa tarifi, teic ekonomisti. Ja, tēlaini sakot, pēc pirmās apdedzināšanās ar metāliem ASV prezidentu šāds viedoklis pārliecinātu, tirdzniecības kara rēgs sāktu gaist un Amerika no tā tikai iegūtu.