Viens no pagājušo nedēļu "karstajiem kartupeļiem" bija notikumi ap "ABLV Bank" likvidācijas procesu un iespējamo likvidatora atlīdzību, kas varētu tuvoties pat 100 miljoniem eiro. Medijos jau parādījās informācija par likvidatora amata pretendentiem un "stumdīšanos" ap šo ienesīgo "projektu". 1. martā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no likvidatora atlīdzības aprēķina izslēdza tā saucamos likvīdos aktīvus, kā arī aprobežoja maksimālo atlīdzību līdz 100 tūkstošiem eiro mēnesī.
Šoreiz nerunāsim nedz par to, cik kvalitatīvs vispār ir šāds likumdošanas process, kad grozījumi likumā tiek pieņemti dažu stundu laikā un publiskajā telpā parādās tikai iepriekšējā dienā, nedz arī par to, kāpēc līdz šim šādas likuma normas nevienam nelikās absurdas un kāpēc šādi grozījumi netika aktualizēti jau agrāk, piemēram, kad publiski kļuva zināms "Trasta komercbankas" likvidatora nesamērīgais atalgojums vairāk nekā 6 miljonu apmērā.
Nav šaubu, ka šādas nenormālas un vieglas peļņas nepieļaušana ir novērsusi daudzus valstij ļoti kaitējošus procesus un pavisam melnus stimulus ietekmēt lietu attīstību noteiktā virzienā – un šie grozījumi bija nepieciešami. Tomēr pavērtēsim, vai rezultāts tiešām ir tāds, kas spēs ilgtspējīgi nodrošināt banku likvidāciju vislabākajā iespējamā veidā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!