Marta Herca: Zilonis istabā – vardarbība ģimenē
Foto: Privātais arhīvs
Dienā, kad sieviete uzsāk kopdzīvi ar partneri, viņa, visdrīzāk, neiedomājas, ka varētu kļūt par fiziskas vai emocionālas vardarbības upuri. Lai gan ir sabiedrības grupas, kas vairāk pakļautas riskam, vardarbīgās attiecībās var nonākt ikviena sieviete. Dažas no viņām pārcietīs emocionālu vardarbību, citas – fizisku vardarbību, bet vismaz piecas sievietes vidēji gadā nogalinās viņu partneris. Tradicionāli ir pierasts uzskatīt, ka mājas ir drošākā vide gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ko darīt, ja strīdi ir pārvērtušies sistemātiskā varmācībā un ne tu, ne tavi bērni vairs nav drošībā? Kā rīkoties līdzcilvēkiem – tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, ja ir radušās aizdomas par vardarbību? Dažreiz mūsu klusēšana var ne tikai apdraudēt sievietes veselību, bet arī maksāt viņai dzīvību.

Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Lielāko daļu vardarbības aktu veic vīrieši savā tiešajā sociālajā vidē – ģimenē, visbiežāk tie ir sieviešu tagadējie vai bijušie partneri.[1]

Saskaņā ar Eirobarometra datiem Eiropā vairāk nekā 70%[2] iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība pret sievieti ģimenē ir izplatīta problēma. Latvijā to kā izplatītu problēmu redz vairāk nekā puse[3] iedzīvotāju. Lai gan varētu secināt, ka tas ir tādēļ, ka Latvijā vardarbība ģimenē ir mazāk izplatīta, pretrunas rada tas, ka, salīdzinot ar vidējo Eiropas iedzīvotāju, Latvijā ir ievērojami lielāks to cilvēku skaits[4], kuri savā draugu lokā, darbā, mācībās vai tuvākajā apkaimē pazīst sievietes un vīriešus, kas cietuši ģimenē no jebkura veida vardarbības.[5]

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!