Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz. Taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana –, neizvērtējot savas reālās iespējas un, nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību pirms vairākiem gadiem iekrita vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvo risinājumu lamatās.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana ir fundamentāla, nacionāla, makroekonomiska kļūda, kas ir jānovērš. Esošie mehānismi, kas OIK ietekmes mazināšanai ir ekonomikas ministrijas rīcībā, tūlīt būs izsmelti un ir pienācis laiks valdībai sākt domāt par OIK kā vēstures paliekas likvidēšanu.
Esmu jau izteicis aicinājumu valdības vadītājam Mārim Kučinskim izveidot augsta līmeņa vietēju un starptautisku ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu rast risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm.