Strauji tuvojas kārtējie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, un reizē ar tiem ir klāt arī kārtējās dusmas un sašutums par biļešu tirdzniecības organizāciju. Tirgot biļetes sāka sestdien, 3. martā, un līdz pirmdienai tika iztirgoti 92% no tām. Uz pieprasītākajiem pasākumiem biļetes tika izpirktas jau sestdien dažu stundu laikā, vairāk nekā puse no tām tika nopirkta internetā.
Pie biļetēm tika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri daudzas stundas pavadīja, vai nu stāvot salā garajā rindā, vai arī nervozējot pie šķietami "uzkārušās" sistēmas, skatoties datora ekrānā. Kā redzam, teju nekas nav mainījies kopš 2013. gada, kad bija tās pašas garās rindas un problēmas ar biļešu iegādi elektroniski. Tas liek vaicāt – cik tad daudz esam ņēmuši vērā iepriekšējo gadu kļūdas un mācījušies no tām?
Liksim problēmas pa plauktiņiem. Vietu skaits ir ierobežots – publiskā tirdzniecībā šogad nonāca 95 230 biļetes, bet to cilvēku skaits, kas vēlētos baudīt svētkus, ir daudz, daudz lielāks. Ja biļešu cenas būs zemas, pieprasījums vairākkārt pārsniegs piedāvājumu. Garantēti un prognozējami. To ļoti labi saprot organizētāji un arī potenciālie pircēji. Saprot, ka visiem, kas vēlas, nepietiks un līdz ar to biļetes dabūs tikai ātrākais vai slīpētākais. Līdz ar to rindas, burzma, pazemojums un sašutums ir garantēts.