Mvd6515998
Foto: AFP/Scanpix
Dzīvē daudzreiz gadās tā, ka pēc notikušā šķiet – tas taču bija acīmredzams. Visgrūtākais ir notikumus un tendences izprast jau laikus, kas īpaši būtiski ir tad, ja apspriežamais jautājums ir demokrātijas nāve.

Savā jaunajā, izcilajā grāmatā "Kā mirst demokrātijas" ("How Democracies Die") Hārvarda Universitātes profesori Stīvens Levickis un Daniels Ciblats šo jautājumu pēta, balstoties uz starptautisko pieredzi. Gadījumos, ar kuriem esam saskārušies pēdējā laikā, piemēram, Ungārijā, Polijā, Turcijā un Venecuēlā, vai senākos, kā Itālijā, Vācijā, Argentīnā vai Peru, nāves iemesls bija nevis ievēlētās valdības gāšana, bet gan ievēlēto līderu rīcība.

Modus operandi ir pārsteidzoši līdzīgs. Kāds ievēlēts populistu demagogs izskauž vai novājina varas uzraudzības instrumentus, samazinot tiesu un citu orgānu neatkarību, būtiski ierobežojot preses brīvību, veicot dažādas manipulācijas, lai būtu vieglāk uzvarēt vēlēšanās, un ņemot talkā politisko pretinieku nomelnošanu un ieslodzīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!