Klāt atkal "kalendāru nemieru" nedēļa - 16. marts, kad Rīgā notiek dievkalpojums, pieminot Latvijas leģionu, gājiens uz Brīvības pieminekli, kurā, iespējams, vēl piedalīsies daži 90+ gadīgi leģionāri piederīgo pavadībā, "ierindas pilsoņi" un kārtējais mazais ultranacionāļu un dažādu kreizīšu kontingents.
Fonā, kā parasti, anti-fašistu demonstranti, kas lielā mērā (tīši?) pārprasti saistīs leģionārus ar "nacismu" un holokaustu. Kopaina - izņemot vecos vīrus un ziedu nolikšanu Rīgā un Lestenes kapos - kārtējais netīšais un neapzinātais politiski-vēsturiskais melnais balagāns.
No kā tas sastāv? Pirmkārt, "no malas izskatās ka, bet īstenībā..." stāsts. Jo izskatās, ka latvieši kaut kādā veidā godina vai piemin militāru vienību, kas cīnījās hitleriskās Vācijas pusē, turklāt no brīža (vēstures zinātāju acīs), kad Vācija jau bija nepārprotami sākusi karu zaudēt, un tieši cīnoties Austrumu frontē, kur vācu gaidāmā sakāve iezīmējās visskaudrāk.