Viens no šādiem nodarījumiem bija prettiesiskā mobilizācija okupētājvalstu armijās, pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju par kara uz sauszemes likumiem un paražām. Tā liedza savos bruņotajos spēkos iesaistīt okupēto teritoriju iedzīvotājus.
Ņemot vērā to, ka komunistiskās un pēc tam arī nacistiskās okupācijas rezultātā Latvijas valsts nebija spējīga nodrošināt tās pilsoņu tiesību aizsardzību, šīs personas ir uzskatāmas par kara noziegumu upuriem un ir pelnījušas atbalstu un aizsardzību no Latvijas valsts, kā arī sabiedrības puses. Arī piemiņas atceres dienās – vienalga, vai atcere notiktu oficiāli atzītajās piemiņas dienās – 8. maijā, 17. jūnijā, 23. augustā, 11. novembrī – vai jebkurā citā datumā, kas pašiem karavīriem, viņu radiniekiem un sabiedrībai ir nozīmīgs. Viena no šādām piemiņas dienām ir 16. marts, kurā karavīri tiek pieminēti un nevis svinēti svētki, kā atceres noliedzēji to mēģina interpretēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!