Ivars Austers: Ātro iespēju vilinājums un gandarījums ar pēcgaršu  (64)

Finanšu līdzekļu pieejamība – dažādu aizdevumu veidā – vēl vairāk veicina sabiedrības apetīti pēc aktuālo vajadzību apmierināšanas. Turklāt "ātri un ērti" ir patērētāju galvenie vērtēšanas kritēriji finansējuma avotu izvēlē.

Cilvēki reti veido uzkrājumus kādas konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, tā vietā tiek izmantoti dažādi kredītu risinājumi – patēriņa kredīts, līzings, ātrie kredīti u. c. Patēriņa veicināšana no ekonomiskā aspekta nav nekas slikts, taču problēma slēpjas tajā, ka, ņemot aizdevumu aktuālo vajadzību apmierināšanai, vienlaikus tiek iegādātas arī neprognozējamas grūtības un papildu izdevumi, piemēram, nespējot atdot aizņēmumu laikus, ir jāmaksā papildus. Tas būtiski samazina iegūto labumu, radot papildu finanšu riskus.

Lai iegūtu labāku sapratni par šīm problēmām, mēs (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas Universitāte) veicām pētījumu "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā", aptaujājām reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju izlasi – gan tos, kas ņēmusi ātros kredītus, gan tos, kas to nav darījuši. Tagad zinām, ka gandrīz 40% respondentu ir saskārušies ar grūtībām atmaksāt aizņēmumu laikus, 25% pat vairākkārt. Kā galvenie iemesli kredīta atmaksas kavēšanai pētījumā minēti – ieņēmumu samazināšanās (50% gadījumu), neplānoti tēriņi (49%) un uzkrājumu trūkums vai naudas atlikšana parāda atmaksai (38%). Tas apliecina, ka nereti kredīts ņemts nepārdomāti, neizvērtējot visus riskus.

Nereti, izvēloties aizdevēju, patērētāja uzmanība vērsta uz tūlītēju ieguvumu. To spilgti var ilustrēt ar psiholoģijā izmantoto terminu "aukstā/karstā domāšana", kas, no vienas puses, raksturo cilvēka spēju domāt racionāli (aukstā domāšana), bet, no otras puses, emocionāli (karstā domāšana). Nereti lēmums par dažādu pirkumu veikšanu, tostarp nepieciešamā finansējuma piesaisti, tiek pieņemts ar "karstu" prātu (ātri un emocionāli), līdz ar to cilvēku spēja pieņemt pārdomātus un racionālus lēmumus ir ierobežota un balstīta emocijās, kā arī radu, draugu un paziņu pieredzē.

No psiholoģiskā aspekta patērētāja paļāvību ātrajam kredītam kā risinājumam nosaka viņam zināmu cilvēku pieredze – jo vairāk cilvēku radu vai draugu lokā ir izmantojuši nebanku aizdevēju pakalpojumus, jo lielāka varbūtība, ka nepieciešamības gadījumā tiks iets tas pats ceļš.

Cilvēkam kā indivīdam ir nepieciešama sociālā verifikācija – apstiprinājums rīcībai, kas balstās uz to, ka citi dara tāpat. Tas veido piederības sajūtu noteiktai sabiedrības grupai, turklāt tas neattiecas tikai uz kredīta ņemšanu, bet arī uz vajadzībām, kam tiek ņemts kredīts, kas nereti kalpo kā statusa apliecinājums un piederība konkrētai sabiedrības daļai, piemēram, iegādājoties jaunāko elektroniku, auto vai sakaru līdzekļus.

Gandrīz puse jeb 46% pētījumā aptaujāto atzina, ka pazīst vienu vai vairākus cilvēkus, kas pēdējo trīs gadu laikā ir ņēmuši nebanku aizdevēja kredītu. Saskaņā ar nebanku kredītdevēju pārskatu pēdējo gadu laikā izsniegts vidēji viens kredīts, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tas liecina, ka ātrajiem kredītiem ir būtiska loma sabiedrības finanšu plānošanā.

Taču būtībā problēma ir nevis finansējuma piesaistē, bet gan piemērotākā finansējuma produkta izvēlē, kas prasa zināšanas jeb finanšu pratību – spēju salīdzināt, izvērtēt un izvēlēties piemērotāko risinājumu. Par to, ka izvēlētais finanšu risinājums nav piemērotākais, liecina patērētāja kavēto maksājumu apjoms vai grūtības atmaksāt aizņēmumu laikus. PTAC dati liecina, ka katrs trešais kredītņēmējs nespēj savlaicīgi atmaksāt kredītu. No tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, 50% pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās atkārtoti pie citiem kredītdevējiem vai no draugiem, lai atmaksātu parādu. Tādējādi ātrie kredīti īsti nepalīdz apmaksāt rēķinus un apmierināt aktuālās vajadzības, bet gan bieži palielina izredzes iekulties jaunos parādos.

Racionāla un pārdomāta attieksme, lēmumu pieņemšana ar "aukstu prātu" ļauj nepieciešamības gadījumā rast piemērotāko risinājumu. Mūsdienu zinātne piedāvā idejas, kā piespiest cilvēku mazliet vairāk padomāt, pirms tiek pieņemts lēmums. Cilvēku nav iespējams padarīt par pilnībā racionāli domājošu, taču, zinot spriešanas trūkumus un ierobežojumus, iespējams sniegt informāciju tādā veidā, lai potenciālais kredīta ņēmējs būtu spiests salīdzināt, – piemēram, norādīt informāciju ne tikai par ātrā kredīta nosacījumiem un izmaksām, bet arī to, kādas būtu izmaksas, aizņemoties analogu summu ar kredītkarti.

Pretējā gadījumā, neizvērtējot savu kredītspēju un iespējas, patērētājs nonāk apburtajā lokā, apmierinot īslaicīgu vajadzību, ir spiests par to maksāt ilgtermiņā. Gandarījumam, ko sniedz ātrs un ērts risinājums, var gadīties ilga un rūgta pēcgarša – arī to iespējams mazināt, informējot par to, kāda kredītņēmēju daļa nespēj tikt ārā no apburtā loka, piemēram, uzzīmēt 10 cilvēku piktogrammas, četras iekrāsojot sarkanas. Skaitlisks pieraksts 40% ir pārāk abstrakts, tāpēc risks paliek nesaprasts, kamēr "četri no desmit" zīmējuma formā jau būs spēcīgāks impulss pauzēt un padomāt.