gatis eglītis
Foto: Privātais arhīvs
Amerikas koledžu basketbolā katru gadu notiek fināla cīņu "marta neprāts" (March madness), bet Latvijā šogad marta trakums, kā izskatās, piemeklējis finanšu sektora uzraugus un valdību. Pēkšņi finanšu ministre, FKTK un LKA, balstoties uz it kā amerikāņu norādījumiem, grib dažu nedēļu laikā nekontrolētā veidā faktiski likvidēt starptautiskos klientus apkalpojošo banku nozari, nākot klajā ar priekšlikumiem (pārtraukt sadarbību ar čaulas uzņēmumiem un samazināt starptautisko klientu noguldījumu apjomus līdz 5%), kuru praktiskais pamatojums un efektivitāte ir apšaubāma un kuru realizācija var radīt finansiālas problēmas vairākām bankām.

Grūti izprast lēmumu pieņēmēju domu gājienu, bet arvien vairāk šīs haotiskās iniciatīvas izskatās pēc nepārdomāta plāna līdz vēlēšanām tautai parādīt, cik izlēmīgi spēj rīkoties regulatori un valdība, bez "ABLV Bank" nogāžot vēl dažas bankas un "noliekot pie vietas" alkatīgos baņķierus-naudas maisus. Plāns izskatās vienkāršs – tuvāko mēnešu laikā līdz vēlēšanām ietekme uz ekonomiku nebūs būtiska, jo pilnā sparā ies vaļā ES fondu projekti, simtiem atlaisto darbinieku varēs izmantot bezdarbnieku pabalstu iespējas, nāks vasara, simtgade, Dziesmu svētki un tad jau 6. oktobris.

Tikmēr P. Putniņš un D. Reizniece-Ozola sabiedrībai maldīgi stāsta, ka 4–5 miljardu eiro aizplūšana no banku sektora un vairāku banku darbības apturēšana ekonomiku neietekmēs, lai gan ir skaidrs, ka zaudētie banku ienākumi un ar tiem saistītie desmitiem miljonu eiro budžeta ienākumi, potenciāli virs tūkstoša zaudētu labi apmaksātu darbvietu, apturētie investīciju projekti un ietekme uz pirktspēju būs sitiens Latvijas ekonomikas potenciālam un paies gadi, kamēr šīs nozares pievienotā vērtība tiks kompensēta citās nozarēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!