Laba loģistikas speciālista alga Maskavā ir no 3000 eiro, Vācijā – no 4000 eiro (bruto), tāpēc daudzi mūsu speciālisti, kad par tādiem kļūst, aizbrauc peļņā. Ņemot vērā šo aspektu, ir neparasti dzirdēt, ka tik plaši tiek diskutēts par progresīvo nodokli, jo tikai augsti atalgoti speciālisti var atnest valstij nepieciešamās nozares zināšanas un palīdzēt radīt pievienoto vērtību.
Attiecīgi mums tādus labus speciālistus it kā vajag. Tad rodas jautājums – kāpēc šiem speciālistiem šobrīd ir jāpiemēro lielāks nodoklis nekā mazāk kvalificētiem darbiniekiem? Tikai labi atalgoti speciālisti palīdzēs izveidot "Rail Baltica" tik nepieciešamo kravu plūsmu un īstenos citus būtiskus projektus, kas vajadzīgi tautsaimniecībai.
Par šo jautājumu ļoti bažīgi ir izteikušies gan dažādi informācijas tehnoloģiju (IT) nozares speciālisti, gan "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis, gan SIA "CPM Trading" valdes loceklis Rolands Pētersons, kuri savos rakstos skāruši arī citu nozaru speciālistu trūkumu. Tomēr prakse šogad ir apstājusies pie vēl sliktāka rezultāta – ne tikai privātais sektors, bet arī daudzi ministriju darbinieki un vidējais menedžments ar algām virs 1700 eiro uzņēmumos šogad realitātē saņēma daudz mazāku algu! Labs nodoms ir novedis pie nepatīkamām sekām – cīnoties ar nevienlīdzību, esam apkrāvuši ar papildu nodokļiem vidējo slāni. Un tas ir noticis tāpēc, ka mums nav pietiekami daudz augsti apmaksātu speciālistu, no kuriem "ievākt" progresīvo nodokli, tāpēc tas "progresīvi tiek ievākts no vidējā slāņa".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!