Ekonomikā šim fenomenam ir pat savs termins – slavenā Jozefa Šumpētera "radošā iznicināšana" (creative destruction), kura simbolizē domu par tirgus ekonomikas nepārtrauktu evolūciju, kuras gaitā jaunais top, iznīcinot veco. No otras puses, salīdzinot Latvijas un citu valstu ekonomiku sniegumu pēdējo 25 gadu laikā, rodas jautājumi par to, vai iznicināšana vienmēr ir radoša un vai tās nevar būt par daudz.
90. gadu vidū viena no galvenajām tā laika tā saucamās pārejas ekonomikas debatēm bija par "graduālismu" iepretim "šoka terapijai". "Graduālisma" (pakāpeniskuma) pieejas advokāti iestājās par pakāpenisku un piesardzīgu centrāli plānotās ekonomikas institūtu nomaiņu ar tirgus ekonomiku. Savukārt "šoka terapijas" (jeb "lielā sprādziena") skola iestājās par iepriekšējās sistēmas institūtu pilnu un tūlītēju iznīcināšanu, lai atbrīvotu laukumu jaunajam. Par "šoka terapijas" galveno paraugu tika uzskatīta Polija, par "graduālisma" – Ķīna. Mūsu reģionā dominēja uzskats, ka vienīgais pareizais ceļš ir "šoka terapija" un ka Ķīna pieļauj lielu kļūdu. Arī es biju starp tiem daudzajiem, kas stingri ticēja "šoka terapijas" pārākumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!