Iepriekšējais Francijas prezidents Olands līdzīgā uzrunā Eiropas Parlamentā pirms pāris gadiem minēja, ka "suverenitāte ir mirusi". Šodien Emanuels Makrons, kurš nenoliedzami ir ne tikai izcils orators, bet redzamākā Eiropas politiskā figūra jeb kā pats esot jokojis - Jupiters - vārdu "suverenitāte" taktiski ietvēris daudzās plašākai publikai tīkamās dimensijās.
Aiz tā gan ir jāspēj izšķirt patiesā lietu būtība.
Nevar noliegt, ka lieliskā formā pasniegtas idejas un reakcija uz deputātu teikto, kā arī emocijas zālē, atstāj būtisku ietekmi. Taču politiskie uzstādījumi ir jāvērtē racionāli, un kā teica Saijeds Kamals, manas politiskās grupas priekšsēdētājs - velns ir detaļās. Ir jāuzteic Makrona pozīcija Sīrijā, kā arī t.s. "Skripaļa lietas" pretreakcija, taču par ES Enerģētikas politikas jautājumiem viņš prasmīgi "izslīdēja", tostarp skaidri nepaužot pozīciju saistībā ar Nordstream 2.
Piesardzīgu dara ar t.s. daudzu ātrumu Eiropas modeļa straujā virzīšana, it kā atstājot durvis visiem vaļā. Tas izklausās demokrātiski, tomēr šis bieži pieminētais "sīpols" var lēnām nolobīties, un tad jēlais, neaizsargātais kodols pats var kļūt ievainojams. Šādi mizojot, mēs viena vai otra iemesla dēļ varam zaudēt ģeopolitiskos partnerus ap Baltijas jūru, bet paši vienlaikus nespēsim iestāties kodolā, piemēram, sociālās politikas jomā, jo to nespēsim vienkārši finansiāli pavilkt līdz " atvērtajām durvīm".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!