Šī "kārtība", kad visi ārsti universitāšu slimnīcās nestrādā pilnu darbalaiku, rada milzīgas pieejamības un kvalitātes problēmas Latvijas pacientiem, kā arī paildzina pacientu atrašanos slimnīcā, jo nevar notikt un nenotiek intensīvs diagnostikas un ārstēšanas process. Igaunijas universitāšu slimnīcās tā nenotiek jau 10 gadus!
Ar 200 000 miljonu eiro piešķiršanu to bija iespējams būtiski uzlabot, taču tas netika izdarīts koalīcijas partiju līderu gļēvuma dēļ lobiju un lielo ziedotāju priekšā! To pilnībā atzina ZZS veselības ministre.
Bet padomāsim, vai uz mirkli varam iedomāties situāciju, ka ministrijas, bankas, lielākā daļa pieredzējušo darbinieku strādātu uz pusslodzi vai mazāk un pēcpusdienā savā darbavietā vairs nebūtu atrodami, bet dotos veikt tieši tādu pašu darbu citā iestādē? Kāda būtu šo iestāžu produktivitāte, kvalitāte un iespēja koordinēt darbu?
Taču tieši tāda ir ikdienas situācija Latvijas universitāšu slimnīcās! Atcerēsimies arī to, ka universitāšu slimnīcās nonāk Latvijas pacienti ar vissarežģītākajām diagnozēm, tur katru dienu būtu jānotiek augsta līmeņa medicīnas studentu, rezidentu, māsu apmācībai, kolēģu nepārtrauktām diskusijām, kā lietas darīt labāk! Taču tas notiek pārāk reti, jo ārstiem, kā arī citiem apmācītājiem ir maksimāli ierobežots laiks, jo jābūt darbā vēl vairākās citās darbavietās, kur "jāizstrādā" valsts piešķirtās "kvotas", lai varētu nopelnīt kaut nedaudz cienīgu atalgojumu.
Tā noteikti nav ārstu vaina, bet ZZS politiķu absolūta mazdūšība un nevēlēšanās saprast, kas veselības aprūpē ir vissvarīgākais! Tas ir vistiešākais politiskā nepotisma rezultāts, jo neviens no ZZS vadības neuzņemas svarīgo ministriju vadīšanu, bet tur deleģē profesionāļus, cilvēkus, kuriem nav politiskā "svara" un kuri nespēj vajadzīgās un caurskatāmās reformas ieviest dzīvē! Tiklīdz reformām nav atbalsta partiju vadībā, jo kāds no lielajiem ziedotājiem vai lobijiem iebilst, viss apstājas.
Tā ir Latvijas traģēdija, ka 90% Latvijas ģimeņu pēc nodokļu nomaksas ienākumi ir ap 700 eiro, bet mēs ļaujam "ziedotājiem" partiju kasēs ieskaitīt katram 15 000 eiro! Runāšana par to, ka šie cilvēki dara to tāpat vien un neko neprasa pretī, ir meli! Šī nauda veicina korupciju partijās un politiķu vidū, nes labumu dažiem, taču ne lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju.
Esmu par privātām veselības aprūpes iestādēm, taču to vadītājiem ir jāmācas no citām ES valstīm un jāsaprot, ka lielākajā daļā ES valstu privātās iestādēs pacienti maksā privāti un nesaņem valsts finansējumu. Privātās iestādes valstij būtu jāiesaista, ja rindu dēļ universitāšu un reģionālajās slimnīcās pacienti nevar piekļūt nepieciešamajiem pakalpojumiem! Jāsaprot, ka universitāšu slimnīcas vienmēr ir bijušas un tām būtu jābūt Latvijas medicīnas lepnumam, taču pašreizējā situācijā tās ir pilnībā novājinātas ar finansējumu, kas ir neadekvāts pietiekami selektīvas kvantitātes un kvalitātes uzturēšanai ārstniecībā, nerunājot par apmācības kvalitātes un zinātnes attīstību.
Ar to es negribu teikt, ka ar universitāšu slimnīcām viss ir kārtībā, nebūt ne. Ja būtu piešķirts vairāk līdzekļu, tad būtu bijusi iespēja daudz aktīvāk stimulēt universitāšu un universitāšu slimnīcu ciešāku sadarbību (vismaz dalīties ar informāciju par nostrādātajām stundām katrā iestādē, mērot pacientu un personāla apmierinātību ar ārstiem un otrādi). Universitāšu slimnīcās būtu jāveicina daudz lielāka caurskatāmība par izlietoto finansējumu, kā arī algām, kritērijiem, par ko un kas tiek piešķirts, tam būtu jābūt plašāk apspriestam un skaidrotam – ar daudz plašāku "ierindas" ārstu, rezidentu, māsu, kā arī pacientu un pacientu organizāciju iesaistīšanos šajā procesā.
Nav pieļaujams, ka slimnīcā pieredzējušu ārstu algas atšķiras pat vairāk nekā 10 reizes. Un ministrijas vadība tikai norausta bezspēcībā plecus, kad par to jautā. Ja finansējums būtu būtiski palielināts un ārsti visu darbadienu pavadītu vienā darbavietā, tad ārsti daudz aktīvāk iesaistītos pacientu aprūpes kvalitātes procesu uzlabošanā, ārstus apmācot "Lean" un "Six sigma" procesos un izveidojot atvērtu sistēmu, kur par pieļautajām kļūdām ārstam nav baiļu ziņot, bet par tām tiek atklāti diskutēts, slimnīcai izstrādājot sistēmiskus risinājumus šo kļūdu nepieļaušanai nākotnē.
Taču tas viss nav iespējams, ja ārsti nestrādā vienā noteiktā darbavietā (darbs universitātē un universitātes slimnīcā būtu vēl vairāk jāveicina) visu savu darbalaiku.
Piešķirtais lielais finanšu pielikums neveicinās neko no manis nosauktā, būs ielāps visam, līdz ar to nedos būtiskus rezultātus, bet tiks izmantots saukļu veidā vēlēšanu politiskajā cīņā.
Fenomenāli mazo algu dēļ arī rezidenti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās. Pēc Jauno ārstu asociācijas aptaujas datiem, 38% rezidentu strādā divās darbavietās, 26% trijās un 10% pat četrās. Par kādu apmācības un darba kvalitāti mēs varam runāt? Pēc sarunām ar daudziem rezidentiem un ārstiem ir skaidrs, ka rezidenti bieži vien strādā bez pietiekošas uzraudzības un apmācības, jo uzraugošajiem ārstiem jābūt divās, trīs un četrās darbavietās!
Lai gan skaidrs, ka medicīnas aprūpe pēdējos 10 gados ir uzlabojusies, tas ir noticis pārāk lēni, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, jo netiek sekots pragmatiskiem ieteikumiem. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ugis-gruntmanis-veselibas-aprupes-plans-2012-2015.d?id=40955051 un http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ugis-gruntmanis-latvijas-bankas-ieteikumi-veselibas-aprupei-ir-nepardomati-un-vienpuseji.d?id=47798013
Piešķirot būtiski lielāku finansējumu Latvijas medicīnai, bet bez skaidrības, kur un kā to pārdomāti izlietot, nepanāksim to, ko varējām un vēl varam uzlabot! https://healthpowerhouse.com/files/EHCI_2016/EHCI_2016_report.pdf.
Es aicinu Finanšu ministriju un Veselības ministriju to pārdomāt un būtiski lielāku finansējumu piešķirt Latvijas universitāšu un reģionālajām slimnīcām!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!