Cehs.lv: Par Rīgu, kas brīva no automobiļu okupācijas  (179)

Miķelis mani sveicināja ar smaidu un stingru rokas spiedienu. "Labas dienas! Nu, beidzot nokāvi sajūgu vai noilgojies pēc manas kompānijas?" viņš centās būt asprātīgs tikai servisa "džekiem" saprotamā humora formā, kas balansē starp homoerotiku un prasmju trūkumu viņu profesionālajā sfērā. "Heh, nē, man ik pa laikam iedegas tā lamp... Pa cik šo varētu notirgot?" mana atbilde lika viņam ieplest acis. Īsāk sakot, ieliku auto sludinājumu par ļoti pretimnākošu cenu un tās pašas nedēļas beigās pārdevu savu auto paziņam. Par auto naudu iegādājos velosipēdus sev un sievai, bet bērni tika pie mēnešbiļetēm, haha.

Cilvēka dzīvība pazīst daudzus draudus, piemēram, globālā sasilšana, sirds un asinsvadu slimības, vēzis, jebkura proletariāta revolūcija, reliģija, nacionālisms utt. Mēs it kā zinām, ka mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgi ieradumi, netīrs gaiss, pārtika ar mazu uztura vērtību samazina gan dzīves ilgumu, gan tās kvalitāti, taču ej un iestāsti to cilvēkiem, kas visu dienu smagi strādā, lai apmaksātu hipotekāro un auto kredītu un visus ar to ekspluatāciju saistītos izdevumus. Ir daudz vieglāk nogrūst lejā pa barības vadu gabalu cūkas kautķermeņa, nekā iegūt to pašu enerģijas blīvumu ar dārzeņiem, riekstiem un lapu salātiem.

Gan savā firmā, gan privātajā dzīvē mācos no pagātnes, bet koncentrējos uz nākotnes tendencēm un iespējām. No vecākiem dzirdēju daudz stāstu, kā visi sapņoja par dzīvi Rietumos, kur neviens nepazudīs "čekas" pagrabos savu uzskatu dēļ. Tikai vēlāk, lasot grāmatas, noskaidroju, ka cilvēki ir allaž bēguši no apspiestības, īpaši to ir darījusi inteliģence, un mums netrūkst tam labu piemēru pagājušajā gadsimtā. Kopš ikdienā lietoju velosipēdu, jūtos daudz labāk, un jāteic, ka mana personiskā izaugsme ir bijusi straujāka nekā jebkad. Protams, manas dzīves izvēles ir saskārušās ar šķēršļiem, taču, kur ir šķēršļi, tur ir neizmantotas izdevības. Esmu nācis klajā ar pieciem ļoti vienkāršiem, bet iedarbīgiem risinājumiem, kā padarīt Rīgu par pasaules līmeņa lielpilsētu.

Rīgas izdevība Nr. 1 – sociālā brīvība un cilvēktiesības. Ņemot vērā, ka daudzviet pasaulē tiek apspiesta inteliģence, kas pauž kritiku korupcijai un autoritāriem politikas līderiem, Rīgai paveras iespējas iegūt izcilus iedzīvotājus, kas ir spiesti doties trimdā no savas dzimtenes. Nepieciešami piemēri? Krievijas ziņu medija "Meduza" redakcijas atrašanās Rīgā ir tikai likumsakarīga atbilde represijām, kas notiek austrumu kaimiņzemē. Nesen arī tika ziņots, ka BBC Krievijas redakciju varētu izvietot Latvijā. Tāpat daudzviet pasaulē tiek represētas seksuālās minoritātes, kas, kā mēs ļoti labi zinām, ir izcili mākslinieki un modes dizaineri. Latvijas valdībai ir jāatvieglo uzturēšanās noteikumi politiski represētām personām un personām, kas savā dzimtenē tiek vajātas savas seksuālās orientācijas dēļ. Uzskatu, ka šī gada praids ir unikāla iespēja pavēstīt visai pasaulei, ka Latvijā ir laipni gaidīti visi cilvēki, kas nonākuši grūtībās vai nespēj realizēt savu potenciālu dzimtenē.

Rīgas izdevība Nr. 2 – velosipēdiem visdraudzīgākā pilsēta pasaulē. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Šīs slimības ir saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu un nesabalansētu uzturu. Vislabākais veids, kā piespiest cilvēkus kustēties, ir likt viņiem uz darbu doties ar velosipēdu, kas nav iespējams, ja ir tik piemēroti apstākļi auto transportam. Mans piedāvājums ir diezgan drastisks, bet tas atmaksāsies ilgtermiņā, – samazināt katras ielas autotransportam atvēlēto joslu skaitu par vienu katrā virzienā, ja vien šajā ielā ir vairāk par vienu joslu.

Atbrīvotās joslas ir jāatvēl velotransportam un gājējiem, kā arī papildu apzaļumojumiem. Cilvēki satraucas, ka pilsētas infrastruktūra nav piemērota velosipēdu satiksmei, īpaši ņemot vērā faktu, ka pilsēta nav būvēta ar velosipēdiem padomā. Šiem cilvēkiem jāsaprot, ka neviena pilsēta nav būvēta ar auto transportu padomā, arī Kopenhāgena un Amsterdama. Jāsaprot arī, ka pilsēta visu laiku sevi pārbūvē un auto satiksmei atvēlēto joslu samazināšana ir tieša infrastruktūras piemērošana.

Rīgas izdevība Nr. 3 – veģetāriešu lielpilsēta. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka dažu pēdējo gadu laikā vegānu skaits ASV un visā pasaulē ir dubultojies, nemaz nerunājot par veģetāriešu skaita pieaugumu. Un visinteresantākais šajā aptaujā ir gaļas neēšanas iemesls. Domājat, gaļas neēšanas "top 1" iemesls ir dzīvnieciņi? Nē, pirmais apsvērums ir paša veselība. Domājat, dzīvnieciņi ir otrajā vietā? Atkal – nē! Otrajā vietā ir gaume.

Dzīvnieku aizsardzība ir tikai trešais populārākais iemesls. Principā cilvēki joprojām ir egoisti, un pašu labklājība viņiem ir svarīgāka par citām dzīvām būtnēm. Bet tas arī nozīmē, ka zinātnisko pētījumu rezultāti par gaļas patēriņa riskiem veselībai neatstāj cilvēkus vienaldzīgus. Lai arī Rīgas kafejnīcas reaģē uz izmaiņām sabiedrības gaumē, tas notiek ļoti kūtri un lēni, šeit ir vajadzīga pašvaldības rīcība, piemēram, uzlikt par pienākumu katrai ēdināšanas iestādei būt gatavai paēdināt veģetārieti vai vegānu.

Rīgas izdevība Nr. 4 – viszaļākā pilsēta. Rīgas mērs Nils Ušakovs nav sapratis kādu būtisku mūsu divkopienu sabiedrības kopīgu pazīmi. Kāpēc leģionāru piemiņas pasākums 16. martā notiek pie Brīvības pieminekļa un 9. maija svinības notiek Uzvaras parkā? Ja jūs paskatīsieties abās vietās apkārt, jūs redzēsiet daudz koku. Cilvēkiem patīk daba, zaļa zāle, puķes un koku ēna karstā vasaras dienā. Dīvainā kārtā pilsētas mērs dara pretējo, jo koki un krūmi skaitā tikai sarūk. Ir ļoti daudz atjautīgu risinājumu tam, lai Rīga kļūtu par zaļāko pilsētu pasaulē, tam tikai jāvelta nedaudz darba un gribas. Pirmkārt, saskaņā ar ielu sašaurināšanas un velojoslu/ietvju paplašināšanas projektu atbrīvotos vieta apstādījumiem, un tiem nav obligāti jābūt lieliem kokiem, kuru saknes bojā ēku pamatus un ielu segumu. Pietiek pat ar daudz nelielu daudzgadīgu krūmāju izvietošanu, īpaši tādu, kas spēj krāšņi ziedēt. Tas būtu skats, ko katrs tūrists gribētu piedzīvot. Otrs ieteikums būtu būvvaldei atvieglot saskaņošanu apstādījumu vai siltumnīcu izvietošanai uz ēku jumtiem.

Rīgas izdevība Nr. 5 – ekoloģiski visdraudzīgākā pilsēta pasaulē. Ar velosipēdu satiksmes popularizāciju un apstādījumiem vien nepietiks, tas ir arī visas valsts interesēs. Ar bamšļiem mēs jau tikām galā. Nākamais solis ir visu pārtikai paredzēto plastikāta iesaiņojumu samazināšana vai, mazākais, aplikšana ar lieliem nodokļiem, kuru ieņēmumi tiktu novirzīti vides satīrīšanai, sadzīves atkritumu savākšanas un pārstrādes attīstībai. Ir jāpadara atkritumu nešķirošana neizdevīga katram iedzīvotājam. Tāpat ir nepieciešams ļoti bargi sodīt fiziskas un juridiskas personas par vides piesārņošanu, graustu nesavešanu kārtībā un videi nedraudzīgu materiālu izmantošanu rūpniecībā, celtniecībā utt.

Šajā brīdī, dārgais lasītāj, tu esi saraucis degunu un uzskati, ka šokoceha skribents uzbrūk tavām izvēlēm un dzīvesveidam. Sak, "atkal tas sorosīts man rauj kotleti ārā no mutes un apsaukā tautiešus par lumpeņiem"! Nē, nebūt ne! Pats tā ilgi esmu dzīvojis, gadiem melojis sev, ka ģimenei, dzīvojot pilsētā, ir nepieciešams auto, un patvaļīgi sēdies uz kredītu adatas. Neesmu arī nekāds koku skāvējs vai Indijas guru apgaismotais, jo, ja es gribētu ostīt čuras un vaigā skatīt lielu skaitu analfabētu, piektdienas vakarā aizietu uz Vecrīgu. Lieta tāda, ka laiki mainās neatkarīgi no tā, gribam to vai ne. Bet neizmantot acīmredzamas iespējas būtu gaužām muļķīgi. Paskatieties uz tiem zemniekiem, kas joprojām lepojas ar savu "unikālo" prasmi un mantojumu – noturēt dūmos cūkas taukus –, un pasakiet, ka man nav taisnība.