Kopš Padomju Savienības sabrukuma politiskie spēki Kremlī ir bijuši pakārtoti muzikālo krēslu loģikai. Visdažādākie darboņi parādās un pēc tam pazūd, lai kādā vēlākā brīdī atkal parādītos, visam notiekot saskaņā ar vadoņa iegribām. Un lielāko šā gadsimta daļu šis vadonis ir bijis Vladimirs Putins.
Jaunākais piemērs ir Putina kandidāts Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja amatam – bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins. Tas, ka šai lomai izraudzīts Kudrins, atsauc atmiņā prezidenta Borisa Jeļcina meklējumus pēc tāda pēcteča, kurš saglabātu viņa mantojumu un pasargātu viņa ģimeni un bagātības.
Jeļcins, amatā esot, bija uzkrājis apmēram 15 miljonus dolāru, un viņš pilnībā uzticējās Putinam – kādreizējam KGB cilvēkam –, ka viņa bērni un viņa nauda tiks pasargāta un ka viņš pats nenonāks cietumā. Protams, Jeļcina sazagtā apjoms tagad tāds nieks vien šķiet – salīdzinājumā ar domājamiem 70 miljardiem dolāru Putina maciņā, ko viņam kaut kādā veidā ir izdevies iegūt, neraugoties uz to, ka Kremļa maksātā alga ir tikai 8,9 miljoni rubļu (137 000 dolāru) gadā.
Pēc 18 gadiem vai nu prezidenta, vai premjerministra amatā tagad tas ir Putins, kuram ir nepieciešams pasargāt savu mantojumu un bagātību. Vēl bez personiskās bagātības Putins cer saglabāt paternālo valdīšanas sistēmu un vertikālo varas struktūru, ko viņš pēdējo divdesmit gadu laikā ir izveidojis.
2008. gadā Putins apgāja konstitucionāli noteiktos secīgo termiņu limitus, parūpējoties, lai viņam siltu vietu līdz atgriešanās iespējai 2012. gadā saglabātu mazais, paklausīgais un viegli aizmirstamais vietnieks premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Krietni kompetentāks vietturis būtu bijis kādreizējais VDK ģenerālis Sergejs Ivanovs. Taču Ivanovs ir krietni garāks nekā Putins, kuram turklāt ir tikai pulkveža pakāpe. Kā acīmredzams potenciālais drauds Putina varai Ivanovs tika noraidīts un kopš tā laika ir pazemināts par Krievijas "galveno botāniķi", pārraugot vides aizsardzības un transporta jautājumus.
Šā mēneša sākumā Putins iespaidīgā izrādē tika inaugurēts – vai, drīzāk, kronēts – no jauna, Medvedevam atkārtoti ieņemot padevīgā premjerministra lomu. Neraugoties uz ilgajiem gadiem amatā, Medvedevs vēl arvien vairāk ir pazīstams ar savām glaunajām kaklasaitēm un dārgajiem pulksteņiem nekā reālu darbību.
Tomēr daudzus krievus, neapšaubāmi, kaitina Medvedeva paša korumpētība. Pēc tam, kad opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs laida klajā vairākus "YouTube" video ar Medvedevu galvenajā lomā, desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās pilsētās visā valstī. Tā kā viņš ir izrādījies pilnīgi nekompetents risināt Krievijas ekonomiskās un sociālās vajadzības, Medvedeva vienīgais darbs ir saglabāt Putina mantojumu.
Kudrins, kurš nomaina iepriekšējo Revīzijas palātas priekšsēdētāju Tatjanu Golikovu (kura bija paklausīga, taču viņai trūka stājas), rada Medvedevam īpatnēju pretsvaru. 2011. gadā Kudrins atkāpās no finanšu ministra amata pēc tam, kad publiski bija licis nomanīt, ka Medvedevs ir nekompetents muļķis. Kudrina nominācija Krievijas galvenā grāmatveža amatam ir būtiska, jo sniegs viņam – un tādējādi Putinam – vairāk informācijas par korupciju. Un tādējādi Putins spēs manipulēt ar ikvienu, kuram varētu būt tālāki plāni uz prezidentūru, iespējams, ar mērķi atjaunot Medvedevu kā vietturi pēc 2024. gada.
Patiesi, Revīzijas palātas darbs pamatā ir pieskatīt teju visu – Kudrins jau ir paziņojis, ka ziņos par ministriju un ministru sniegumu, un īpaši militāro jomu, kurā Putins pretendē uz lielvalsts statusu. Savā valsts uzrunā martā viņš militārajām lietām veltīja trešdaļu, izrādoties ar visdažādākajiem ieročiem, raķešu sistēmām un kodolraķetēm ar "neierobežotu" rādiusu.
Putins vienmēr ir bijis liels "siloviku" – kādreizējo padomju militāro un izlūkdienesta virsnieku, kuri veido lielāko daļu no viņa kabineta un ir atbildīgi par Kremļa neapšaubīto varu Krievijas politiskajā dzīvē, – fans. Atbalstot Krievijas militāri industriālo aparātu, Putinam ir iespēja "silovikus" nodarbināt un paturēt savā pusē. Šādam nolūkam viņš ir atjaunojis Jeļcina laikā pārtrauktās II pasaules kara uzvaras parādes. Tagad šie pasākumi ar katru gadu kļūst arvien aizraujošāki un grandiozāki.
Taču jaunākie ziņojumi liek domāt, ka Krievijas militārā gatavība ir vairāk fikcija nekā fakts. "Neuzvaramās" raķetes, ar kurām Putins tā lielās, izmēģinājuma laikā acīmredzot ir cietušas neveiksmi un līdz ar to ir maz kas vairāk kā militāra butaforija. Viens secinājums, ko iespējams gūt no šīm neveiksmēm, ir, ka Aizsardzības ministrijā kāds zog. Nav nekāda cita ticama iemesla, kāpēc nav sagādāti tādi ieroči, kādus Putins ir pasūtinājis.
Un, patiesi, jaunā pētījumā ir secināts, ka Krievijas aizsardzības ministrija un izlūkdienests ir valsts korumpētāko institūciju vidū. 2017. gadā šīs iestādes bija iesaistītas 1300 no kopumā 12 000 – tātad vienā no deviņiem – korupcijas gadījumiem. To ņemot vērā, Kudrins, neapšaubāmi, tiek iecelts, lai nodrošinātu, ka "uzticamajam" drošības aparātam patiešām var uzticēties.
Turklāt pašreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu droši vien šobrīd ir Kremļa uzmanības centrā. Valsts mēroga popularitāti Šoigu ieguva pirms desmit gadiem, kad vadīja Ārkārtas situāciju ministriju, un kopš tā laika viņš ir godāts kā glābējs militārajā formas tērpā, skaisti uzcirties uzvaras parāžu priekšgalā.
Pretēji plaši izsmietajam Medvedevam, Šoigu izskatās pēc vadoņa. Taču tas rada problēmu saistībā ar Putina paša vēlmi būt par Krievijas nācijas aizstāvi. Var būt tikai viens drošsirdīgs līderis, kurš glābj tautu no Sibīrijas tīģeriem un vizinās deltaplānā kopā ar apdraudētām Sibīrijas baltajām dzērvēm.
Tāpat kā situācijā ar Ivanovu, Putins baidās, ka vienudien viņa amatu uzcierēs kāds cits "siloviks". Lai gan Šoigu Sibīrijas-Mongolijas izcelsme lielā mērā nodrošina, ka vairākums valsts iedzīvotāju – etniskie krievi – par viņu nebalsos, Putins nav tas, kurš gribēs ar kaut ko riskēt. It kā to uzsverot vēl vairāk, Kudrina nominēšanu pavadīja paziņojums, ka jaunais ārkārtas situāciju ministrs Jevgēņijs Ziničevs tagad ziņos tieši Putinam, kas vēl lielākā mērā grauj Šoigu potenciālo varas bāzi.
Ja kāds konkurents no drošības iestādēm kļūtu par prezidentu, viņš varētu gribēt veidot pats savu mantojumu, nevis godāt Putina atstāto. Medvedeva un Kudrina – reto Putina iekšējā loka civilistu – darbs ir parūpēties, lai tas nenotiktu.
* Ņina L. Hruščova ir Ņujorkas "The New School" starptautisko lietu profesore un Pasaules Politikas institūta (World Policy Institute) vecākā līdzstrādniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!