Kopš Padomju Savienības sabrukuma politiskie spēki Kremlī ir bijuši pakārtoti muzikālo krēslu loģikai. Visdažādākie darboņi parādās un pēc tam pazūd, lai kādā vēlākā brīdī atkal parādītos, visam notiekot saskaņā ar vadoņa iegribām. Un lielāko šā gadsimta daļu šis vadonis ir bijis Vladimirs Putins.
Jaunākais piemērs ir Putina kandidāts Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja amatam – bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins. Tas, ka šai lomai izraudzīts Kudrins, atsauc atmiņā prezidenta Borisa Jeļcina meklējumus pēc tāda pēcteča, kurš saglabātu viņa mantojumu un pasargātu viņa ģimeni un bagātības.
Jeļcins, amatā esot, bija uzkrājis apmēram 15 miljonus dolāru, un viņš pilnībā uzticējās Putinam – kādreizējam KGB cilvēkam –, ka viņa bērni un viņa nauda tiks pasargāta un ka viņš pats nenonāks cietumā. Protams, Jeļcina sazagtā apjoms tagad tāds nieks vien šķiet – salīdzinājumā ar domājamiem 70 miljardiem dolāru Putina maciņā, ko viņam kaut kādā veidā ir izdevies iegūt, neraugoties uz to, ka Kremļa maksātā alga ir tikai 8,9 miljoni rubļu (137 000 dolāru) gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!