Nevienam nav pārsteigums, ka tas nepatīk homofobijas māktajai Latvijas iedzīvotāju daļai un viņu pārstāvētajām publiskajām personām un organizācijām. Šo cilvēku reakcija liecina, ka daudziem Baltijas praids ir kā darvas karote simtgades svinību medū.
Visi, kam nācies diskutēt ar homofobiskiem radiem, paziņām vai svešiniekiem, var nosaukt vairākus parastos argumentus, kas atkārtojas atkal un atkal. Jautājot oponentam par iebildumiem pret seksuālajām minoritātēm, visbiežāk dzirdēsiet, ka (1) iecietība pret LGBT cilvēkiem ir slidena nogāze, kas nenovēršami ved pie iecietības pret pedofiliju, zoofiliju un nekrofiliju, ka (2) pastāv homoseksuālisma ideoloģija, kura vērš savu propagandu pret bērniem un citiem mazāk aizsargātajiem, lai pievērstu viņus homoseksuālismam, ka (3) LGBT cilvēki pēc savas būtības ir izvirtuši indivīdi un seksuālo minoritāšu parādēs viņu izvirtība tiek publiski demonstrēta, aizskarot citu cilvēku tikumību un ka (4) draud cilvēces izzušana, jo, kad visi būs padarīti par homoseksuāļiem/homoseksuālistiem, vairs netiks radīti pēcnācēji, ka (5) ikvienam, kam nav aizspriedumu pret LGBT, atliek tikai pavērot kādu geju pornogrāfiju, lai saprastu – aizspriedumiem ir objektīvs pamats –, ka (6) dabā seksa funkcija ir vairošanās, ka (7) LGBT cilvēki nav pelnījuši līdzvērtīgas tiesības, jo nepiedalās "demogrāfiskā jautājuma" risināšanā u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!