1661. gadā cara sūtnis Gorohovs, ieradies vizītē Kalmikijā, sastrīdējās ar vietējo valdnieku, kurš nepiekrita diplomāta apgalvojumam, ka viņa kolēģis Maskavā ir tik ļoti nozīmīgāks par viņu, ka cara vēstījums jānoklausās stāvam kājās un noņemtu galvassegu. Pēc strīdēšanās tika panākts kompromiss – kājās un bez cepures stāvēs tulks.
Attiecības starp VDK izpētes komisiju, no vienas puses, un varas pārstāvjiem, no otras, ir sasniegušas tādu savstarpēju pretenziju līmeni, ka, simboliski izsakoties, esmu gatavs kaut uz vienas kājas pastāvēt, ja vien rezultātā no visas šīs ieilgušās, atvainojiet, ņemšanās ap "čekas maisiem" var izfiltrēt kādu noderīgu substanci. Lai tas notiktu, manuprāt, ir jāstrādā tikai ar tēmu skarošiem dokumentiem, noliekot malā nebeidzamos strīdus, kurš kuru pārpratis, nav piekāpies, "ievilcis garajā" utt.
Tātad pagaidām – šis teksts rakstīts 7. jūnijā – publikas rīcībā ir nevis tā sauktais gala ziņojums, bet komisijas sagatavots likumprojekts "Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums" (turpmāk – likumprojekts). Lai gan, manuprāt, totalitāru režīmu izveidošanos diez vai var novērst ar tiesību aktiem (skat. valstis, kurās konstitūcija nav atcelta, bet no demokrātijas nav ne smakas...), kopumā likumprojektā ir vairāki interesanti un nozīmīgi aspekti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!