Pusotra gada laikā, ko ir pavadījis amatā, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs preses brīvību ir padarījis par savas reformu dienas kārtības neatņemamu sastāvdaļu. Pēc nelaiķa Islama Karimova 27 cenzūras un dzelzs dūres valdīšanas stila gadiem Uzbekistānas ziņu dienesti ir brīvāki, nekā jelkad bijuši.
Taču tālākam progresam būs nepieciešams kas vairāk par solījumiem, ko dod uz reformām noskaņots prezidents: ir jāizbeidz senās mocīšanas, iebiedēšanas un ieslodzīšanas tradīcijas, gadu desmitiem vajājot valsts žurnālistus. Un tas nozīmē reparācijas tiem, kas cietuši visvairāk, ieskaitot Jūsufu Ruzimuradovu un Muhamadu Bekjanovu, divus no pasaules visilgāk ieslodzītajiem žurnālistiem.
Ruzimuradovs un Bekjanovs tika apcietināti 1999. gada 5. martā, kad strādāja Erk – uzbeku valodā rakstošā opozīcijas laikrakstā, kas bāzēts Kijevā, Ukrainā. Ruzimuradovs bija laikraksta reportieris, un Bekjanovs – tā galvenais redaktors. Pēc apcietināšanas viņi tika spīdzināti un izdoti Uzbekistānai, kur, balstoties uz safabricētām apsūdzībām par aizliegta laikraksta izplatīšanu un apvērsuma plānošanu, tika notiesāti ar cietumsodu.