Nodokļu reformas sakarā cita starpā ar jaunu sparu atsākušās diskusijas par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jēgu. Emocijas sit augstu vilni. Daudzi uzņēmīgi liberāļi neizpratnē rausta plecus: kā tad tā – esam mācījušies un daudz pūļu pielikuši, lai kļūtu veiksmīgi! Citi samierinās – cik nospriedīs, tik maksāsim. Progresivitātes pretinieki uzskata, ka tagad mūs valsts sodīs par daudzu gadu mācīšanos un smagu darbu ar augstāku IIN likmi un vairāk atbalstīs tos, kas vēlas strādāt mazāk vai investēja laiku izklaidēs tai laikā, kad citi mācījās. Kā padomju laikos.
Piemēram, rakstot šīs rindas ceļā uz nodokļu konferenci Riodežaneiro, arī pašam bija dilemma – pētījumu vietā vieglāk un patīkamāk taču būtu lidmašīnā noskatīties kādu jaunu filmu. Paceļu galvu – lidmašīnā lielākā daļa apkārtējo skatās filmas, bet paziņas no Krievijas ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas aktīvi apspriež darba lietas. Lidmašīnas priekšgalā nodokļu konsultants no Nīderlandes apspriež jaunumus ar kolēģi no Brazīlijas. Rindu tālāk puisis klausās prezentāciju un veic pierakstus. Viņi salīdzinājumā ar tiem, kas skatās filmas, ir mazākumā. Tāpat kā progresīvā IIN augstākās likmes maksātāji. Nodokļu sistēma noteikti neietekmēs šādus mazos lēmumus, un es noteikti vēlāk arī iecerēto jauno filmu noskatīšos, bet runa ir par tendencēm un prioritātēm. Kādai rīcībai turpmāk valsts motivēs?