Piedalījos gājienā, jo uzskatu, ka, būdams heteroseksuāls trīs dēlu tēvs, piederu tai sabiedrības mažoritārajai kopienai, kura daļēji, ja ne lielā mērā, rada tās problēmas – aizspriedumus, diskrimināciju, pat naidu –, pret kurām Latvijas un citu valstu LGBT kopienas vēršas, ejot praidos un citādi prasot pret sevi nenosodošu un vienlīdzīgu attieksmi. Piedaloties kopā ar citiem, kurus pazīstu kā piederošus "heteronormatīvam" vairākumam, apliecināju, ka neesmu starp tiem, kas vēršas pret LGBT cilvēkiem, drīzāk atbalstu viņu centienus panākt vienlīdzību.
Īpaši iepriecināja, ka praidā piedalījās ļoti daudz jauniešu, ne tikai "20 un diez cik" paaudze, bet arī skolnieki un tīņi. Tā ir pazīme, ka sākusies būtiska paaudžu un attieksmes maiņa – viņiem vienā ziņā ir vienalga, ja kāds vienaudzis ir "citāds", bet vienlaikus viņi "citādo" atzīst, atbalsta un aizstāv. Citos vārdos, atvērta, rietumnieciski liberāla attieksme lielai daļai šīs paaudzes ir pilnīgi dabiska un pašsaprotama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!