Foto: Publicitātes attēli
Pašlaik Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, kā arī piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Skolēniem trūkst pieredzes pamanīt sakarības starp teorētiski apgūto un dzīvē pieredzēto, analizēt paveikto un izvirzīt mērķus nākamajiem darbiem, kā arī uzņēmības un sagatavotības īstenot savas ieceres jaunos apstākļos.

Bērni, kas šogad uzsāks mācības skolā, to pabeigs 2030. gadā. Viņiem jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nemitīgi mainās, un nākotnē jābūt gataviem veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras vidi. Latvijā mācību saturu iepriekš pārskatījām pirms desmit gadiem, kad lielu uzmanību līdztekus nozīmīgu zināšanu apguvei pievērsām skolēnu prasmju attīstībai, piemēram, pētnieciskajām prasmēm dabaszinātnēs.

Mēs un mūsu bērni ir saņēmuši gana labu izglītību atbilstoši šī brīža vajadzībām un iespējām. Taču jāsper solis tālāk, piedāvājot izglītību ar plusa zīmi. Ar frāzi "izglītība mūsdienīgai lietpratībai" saprotam nevis kādu noteiktu metodisko pieeju, bet gan mērķi, ko vēlamies sasniegt, lai skolēns spētu kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās dzīves situācijās. Lietpratība ir izvēlēties pārliecinošus argumentus, lai pamatotu savu viedokli, aprēķināt nepieciešamo produktu daudzumu ģimenes svinību galdam, saskatīt mākslas darba ideju un sasaistīt ar savu personisko pieredzi, īstajā brīdī apspriedē paklusēt, kad izteikts neierasts risinājums, apjaust savas izpratnes robežas un formulēt precīzu jautājumu, lai meklētu nākamās atbildes, un vēl un vēl.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!