Daunis Auers: Latvijas zinātne pirms 30 gadiem un tagad
Foto: LETA
Šonedēļ sākas IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress un ir piemērots brīdis, lai atskatītos, kā Latvijas augstākās izglītības un pētnieciskā vide ir mainījusies kopš 1991. gada, kad Rīgā notika I Pasaules latviešu zinātnieku kongress, un cik tāls ceļš tai vēl ir ejams.

Vizuālās pārmaiņas

Zinātnieks, kurš, ceļojot laikā, pārceltos no 1991. uz 2018. gadu, vispirms piedzīvotu pārsteidzošu vizuālo atšķirību. Pirmais kongress notika atsevišķās noplukušās, padomju laikā nolaistās universitāšu un institūtu ēkās – Latvijas Zinātņu akadēmijā, Latvijas Mūzikas akadēmijā K. Barona ielā Rīgā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā un citās. 1991. gadā apmeklētājam no Rietumiem pētnieciskās infrastruktūras nožēlojamais stāvoklis šķita šokējošs (tūristi, kam ir nostalģija pēc padomju laikiem, to joprojām var izbaudīt dažās Zinātņu akadēmijas augstceltnes daļās Rīgā). Savukārt ceturtais kongress, tāpat kā gandrīz ikviena nozīmīga konference Latvijā, notiek izcilajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Bibliotēka izmaksāja dārgi (kopumā 195 565 638 eiro, tas ir, katrs Latvijas iedzīvotājs tās būvniecībā ir iemaksājis vairāk nekā 100 eiro), toties ar savu pirmklasīgo materiāli tehnisko bāzi tā ir kļuvusi par galveno konferenču un kongresu, kā arī pētniecisko centru Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!