Daunis Auers: Latvijas zinātne pirms 30 gadiem un tagad  (117)

Vizuālās pārmaiņas

Zinātnieks, kurš, ceļojot laikā, pārceltos no 1991. uz 2018. gadu, vispirms piedzīvotu pārsteidzošu vizuālo atšķirību. Pirmais kongress notika atsevišķās noplukušās, padomju laikā nolaistās universitāšu un institūtu ēkās – Latvijas Zinātņu akadēmijā, Latvijas Mūzikas akadēmijā K. Barona ielā Rīgā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā un citās. 1991. gadā apmeklētājam no Rietumiem pētnieciskās infrastruktūras nožēlojamais stāvoklis šķita šokējošs (tūristi, kam ir nostalģija pēc padomju laikiem, to joprojām var izbaudīt dažās Zinātņu akadēmijas augstceltnes daļās Rīgā). Savukārt ceturtais kongress, tāpat kā gandrīz ikviena nozīmīga konference Latvijā, notiek izcilajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Bibliotēka izmaksāja dārgi (kopumā 195 565 638 eiro, tas ir, katrs Latvijas iedzīvotājs tās būvniecībā ir iemaksājis vairāk nekā 100 eiro), toties ar savu pirmklasīgo materiāli tehnisko bāzi tā ir kļuvusi par galveno konferenču un kongresu, kā arī pētniecisko centru Latvijā.

Ārvalstu studentu piesaiste

1991. gada ceļotājs laikā būtu pārsteigts par vairāk nekā 50 (!) augstskolām un koledžām, kas šobrīd darbojas Latvijā. Dažām no tām ir bijusi nozīmīga loma pētniecības un augstākās izglītības modernizēšanā Latvijā. Piemēram, Rīgas Ekonomiskā augstskola ("SSE Rīga"), kas atrodas brīnišķīgā ēkā, pirmā ieviesa mūsdienīgu augstākās izglītības vidi Latvijā un bija arī pirmā, kura piedāvāja studijas angļu valodā, līdz ar to sniedzot ievērojamu ieguldījumu augstākās izglītības internacionalizācijā. Daudzas jaunās privātās universitātes, kas izveidojušās pēdējo gadu desmitu laikā, piemēram, "Turība" un RISEBA, studiju procesā ir ieviesušas privātajam sektoram raksturīgu efektivitāti un inovācijas. Pēdējos gados šajās augstskolās ir būtiski pieaudzis pilna laika ārvalstu studentu skaits – līdz pat 7500+ studējošo jeb gandrīz 9% pilna laika studentu 2017./2018. mācību gadā (lai gan Rīgas Stradiņa universitāte joprojām ir nenoliedzams līderis šajā jomā). Diemžēl jāatzīmē, ka daudzas mazākas koledžas, kas izkaisītas pa Rīgu, ir maz veicinājušas studiju vai pētniecības attīstību un bijušas vien nedaudz vairāk kā diplomu drukāšanas iestādes.

Ceļotājs laikā no 1991. gada vēl joprojām atpazītu Latvijas Universitāti Raiņa bulvārī 19, Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu Ķīpsalā un Rīgas Stradiņa universitāti Pārdaugavā. Tomēr, lai gan vietas nav mainījušās, Eiropas fondu finansējums (kā arī no ārvalstu studentiem piesaistītie līdzekļi – RSU un RTU gadījumā) ir ļāvis kardināli uzlabot studiju, pētniecisko un studentu materiāli tehnisko bāzi šajās iestādēs. Arī Latvijas Universitātes ultramodernā Torņakalna studentu pilsētiņa, kas pašlaik tiek būvēta, mainīs spēles noteikumus pašos pamatos.

Jaunie spēlētāji pētniecībā

Tikpat nozīmīgas izmaiņas ir notikušas pētniecības jomā. 1991. gadā pētījumus galvenokārt veica Latvijas Zinātņu akadēmija un mazākā mērā arī lielākās universitātes. Šobrīd pētnieciskajā darbībā ir iesaistīti daudz un dažādi publiskie un privātie spēlētāji. Piemēram, sociālajās zinātnēs katru gadu nozīmīgus pētījumus piedāvā Latvijas Bankas un privāto banku pētnieki (īpaši produktīvi ir Mārtiņš Kazāks no "Swedbank" un Pēteris Strautiņš no "Luminor"), domnīcas, piemēram, "Providus", BICEPS un "Certus", Saeimas Analītiskais dienests, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Ārpolitikas institūts, Austrumeiropas politikas centrs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un citi. Privātajā sektorā Latvijā veiksmīgi ir attīstījušās farmācijas un IKT nozares.

Zinātnei un izglītībai joprojām ir kur augt

Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai Latvija sasniegtu vien Eiropas valstu vidējo līmeni pētniecisko un studiju rezultātu ziņā. Neviena no Latvijas augstākās izglītības iestādēm nav 750 pasaules vadošo universitāšu vidū. Ar dažiem izņēmumiem dabaszinātnēs SCOPUS datubāzes Hirša indekss jeb h-indekss (kas salīdzina autora produktivitāti, uz ko norāda publikāciju skaits, ar tā ietekmi, uz ko norāda citējumu skaits) liecina, ka Latvijas zinātnieku sniegums lielā mērā atpaliek, piemēram, no Igaunijas kolēģu snieguma. Tas nav pārsteidzoši, ja palūkojas uz pētniecībai atvēlēto līdzekļu īpatsvaru (% no IKP) – 2016. gadā Latvija ES-28 valstu vidū bija pēdējā vietā.

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības vide ir ievērojami mainījusies kopš 1991. gada, taču mums joprojām ir nepieciešams vēl lielāks impulss izaugsmei. Vēl straujāka internacionalizācija darba tirgū – ārvalstu profesoru piesaiste – palielinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt valsts finansējuma trūkumu augstskolas varētu kompensēt, piesaistot vēl vairāk ārvalstu studentu.