Čekas maisu publiskošana ir politisks jautājums. Un lēmums ir jāpieņem politiķiem, neslēpjoties aiz vēsturnieku muguras. Politiķiem ir savi uzdevumi, vēsturniekiem savi. Jau pēc būtības ir nepareizi, ka vēsturnieku komisijai uzdevumu dod politiķi. Vēsturnieku darbs ir tikt pie arhīviem, pētīt tos, izdarīt objektīvus, politiskai varai, iespējams, neglaimojošus secinājumus. Cik un kuri arhīvi ir atvērti, kuri slēgti ir valsts politika. Arī pie Vatikāna arhīviem kāds cilvēku loks tiek, neskatoties uz to, ka tie oficiāli ir stingri slepeni.
Ar katru lēmuma novilcināšanas dienu Latvijai tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tagad no pašu vēsturnieku komisijas dalībnieku mutes izskan ziņas par 77 garīdzniekiem uz divu populāru rokgrupu dalībniekiem. Kamēr nav konkrētu uzvārdu, aizdomu ēna ir pār visiem. 4650 aģentu kartiņas, tās slēpjot, par potenciāliem stukačiem ir padarījušas visu tautu. Pašreiz panāktā rezonanse un interpretācijas ir ļaunākas par uzvārdu publiskošanu. Vēlos atgādināt, ka arhīvu izpēti jau kopš 1990. gada veica Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, pēdējo pāris gadu māžošanās ar vēsturnieku komisiju, ko pavadīja pastāvīgi ķīviņi, konflikti, apvainojumi, politiska lēmuma pieņemšanai vispār nebija vajadzīga. Informācijas pietika, nebija politiskas gribas. Nupat jau redzams, ka vēsturnieku komisija ir perfekti izpratusi politisko konjunktūru procesu bezgalīgi stiept garumā. Tās gala ziņojumā ietvertais piedāvājums līdz 2028. gadam pakāpeniski digitalizēt, pētīt, tulkot, publicēt izskatās pēc tipiska valsts naudas apgūšanas projekta. Tikai izdaliet mums naudiņu nākamajiem 10 gadiem. Kolobrantu uzvārdu publiskošanas mērķis un jēga ir zuduši pilnībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!