metāllūžņi
Foto: Pašvaldības policija
Eiropas Savienības un jo īpaši Baltijas valstu tirgus ir vienots, robežas atvērtas, attālumi starp valstīm nelieli, un, tiklīdz vienā valstī kāds produkts kļūst būtiski lētāks nekā pašu mājās, iedzīvotāji dodas iepirkties pie kaimiņiem. Mēs pēdējā laikā plaši runājam par igauņu "tūristiem" Valkā un citur Latvijas pierobežā, kas brauc šurp pēc lētāka alkohola. Iemesls, kāpēc tas Latvijā ir lētāks nekā Igaunijā, ir vienkāršs – pie mums akcīzes nodoklis alkoholam ir zemāks. Notiekošais arī apliecina, ka patērētājam cenu starpība ir svarīga.

Tas nebūt nav vienīgais piemērs. Laiku pa laikam pie kaimiņiem ir bijusi lētāka degviela, cukurs, elektroniskie datu nesēji un citas preces, pēc kurām devās Latvijas pircēji, īpaši jau pierobežā dzīvojošie. Taču ir bijuši arī gadījumi, kad pie kaimiņiem ir bijis ne tikai izdevīgi pirkt, bet arī pārdot. Atcerēsimies kaut vai piena izvešanu uz Lietuvu un Poliju krīzes gados.

Mūsdienās par preci, kuru iedzīvotājiem izdevīgāk pārdot kaimiņvalstīs, diemžēl ir kļuvuši metāllūžņi. Tie ir vērtīga otrreizējā izejviela, ko, protams, gan no uzņēmēju, gan valsts budžeta viedokļa būtu izdevīgi iepirkt pašu valstī, lai peļņa paliktu Latvijā. Taču situācija ir izveidojusies tāda, ka ievērojama daļa lūžņu nonāk Lietuvā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!