Sproģa gadījumā vislielākās diskusijas, šķiet, izraisīja viņa gatavība kļūt par tieši "Saskaņas" kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr bija piezīmes, arī salīdzinoši mierīgākā tonī izteiktas, kuru esence saistās ar to, ka garīdzniekiem nevajadzētu iesaistīties tādā a priori apšaubāmā lietā kā politika. Ja par Sproģa politisko izvēli runāts un rakstīts daudz, tad tēma par garīdzniecības un politikas attiecībām skarta mazāk.
Zināmā mērā apgalvojums, ka Baznīcai (katoļu, protestantu, pareizticīgo utt.) nevajadzētu ķēpāt rokas, iesaistoties politikā, ir bezjēdzīgs, jo šāda iesaistīšanās ir notikusi, notiek un notiks. Okupācijas gados politisks žests bija gan sadarbošanās, gan, tieši pretēji, atsacīšanās sadarboties, turklāt neatkarīgas stājas saglabāšana pilnīgi noteikti ietekmēja arī konkrēto garīdznieku draudzes locekļu uzskatus par okupācijas režīmu (ieskatam par šo tēmu: šeit).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!