Āris Jansons: Londonai ir plāns  (62)

"Brexit" sarunu paralīze bija iestājusies tieši Lielbritānijas valdības domstarpību un vilcināšanās rezultātā. Ja vien visa Eiropas Padomes uzmanība nebūtu bijusi koncentrēta uz migrantu krīzi, neatliekamākais jautājums būtu Apvienotās Karalistes izstāšanās stupors. Pēdējā laikā pārējās ES dalībvalstis kāpināja spiedienu uz Londonu, pieprasot, lai divus gadus pēc "Brexit" referenduma britu valdība ievieš lielāku skaidrību par tās nostāju attiecībā uz atlikušajiem klupšanas akmeņiem – migrāciju, tirdzniecību, finansēm un Īrijas robežu.

Sīkāka informācija par britu kabineta jauno piedāvājumu Briselei tiks sniegta tā izklāstā jeb "baltajā grāmatā", kuru paredzēts publicēt šonedēļ. Bet galvenie nostājas punkti jau ir pausti trīs lappušu paziņojumā, kuru ziņu vietnes un aģentūras jau pārstāstījušas. Šo lappušu saturs vedina domāt, ka oficiālā Londona ir noskaņojusies uz pagriezienu tā sauktā maigā "Brexit" virzienā.

Premjeres paziņojums, ka pēc izstāšanās nākamā gada martā Lielbritānija vēlas izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar ES, norāda uz priekšroku Norvēģijas stila partnerībai. Jaunais plāns paredz, ka Londona grib saglabāt ciešas saiknes ar ES kopējo tirgu attiecībā uz precēm, tostarp lauksaimniecības produktiem. Tā apņemas pastāvīgi saskaņot priekšrakstus, lai gan pēdējais vārds par to, vai tie tiks iekļauti Lielbritānijas tiesību aktos, piederētu Vestminsterai.

Piedāvājuma vīzija paredz "jaunu biznesam draudzīgu muitas modeli", kas ļautu Lielbritānijai slēgt jaunas brīvās tirdzniecības vienošanās pēc tās izstāšanās no ES. Savienības tarifus Londona piemērotu precēm, kas paredzētas ES tirgum, bet savas regulas – precēm, kas tiktu importētas uz Britu salām. Līdz ar to muitas kontrole starp Savienību un Apvienoto Karalisti nebūtu nepieciešama. Tas atrisinātu pretrunīgo un sarežģīto jautājumu par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju.

Risinājumam vajadzētu gandarīt Briseli, kas kopš "Brexit" balsojuma ir tiekusies novērst "cietās robežas" un muitas kontrolpunktu tapšanu starp Ziemeļīriju, kas ir daļa no Apvienotās Karalistes, un Īrijas Republiku pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES.

Britu valdības locekļu kolektīvās atbildības uzņemšanās ir svarīga pirmkārt jau pašam premjeres Mejas vadītajam kabinetam, kurā bijusi vērojama stipra spriedze starp stingrā un maigā "Brexit" piekritējiem. Svelmaino meteoroloģisko laiku vēl vairāk karsēja valodas par to, ka vairāki vadošie valdības locekļi jau gatavojas vadošas lomas piedāvājumam, ja Meja būtu spiesta aiziet no amata. Nedēļas nogalē uzpeldējušas zīmes, kas liecina, ka politisko aprindu neapmierinātības rūgšana ir pieplakusi, bet nav izgaisusi. "Brexit" apoloģēti premjeres partijā brīdina, ka saskaņā ar kabineta vadlīnijām Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES tiesību akti un Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi un tā nedrīkstēs veidot "efektīvu starptautiskās tirdzniecības politiku".

Ārlietu ministrs Boriss Džonsons izteicies, ka Mejas plāns atstās Apvienoto Karalisti "vasaļa valsts" lomā. Leiboristi pauduši, ka premjeres muitas iecere ir "blēņas" un drīz vien izjuks. To, vai britu sabiedrība atbalstīs "dalības turpināšanu" muitas savienībā un vienotā tirgū, ja tā saglabāsies pēc "Brexit", parādīs nākamās vēlēšanas.

Par spīti visiem Lielbritānijas "Brexit" mīnusiem, pati dalībvalsts izstāšanās reālā iespēja ir dzīva liecība brīvprātīgajai dalības dabai ES. Sociālistiskajā Maskavas satelītvalstī Vācijas Demokrātiskajā Republikā mēdza ironizēt: "Vai tu zini, kāpēc mēs SEPP (Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes) un Varšavas līguma zemēs saucam dalībvalstis par māsām, nevis partnerēm? Tāpēc, ka partneres var izraudzīties, bet māsas gan ne." "Brexit" gadījums ir arguments kontinenta ūnijas labā, kontrastējot ar tās oponentu tēzi, ka ES ir analoga PSRS.

Ar Lielbritānijas valdības saskaņoto kopīgo nostāju ir pieaugušas izredzes sagaidīt "Brexit" līgumu līdz nākamā gada 29. martā paredzētajam termiņam un izvairīties no haosa situācijām gan Britu salās, gan visā Eiropas ģimenē.