Foto: LETA
Nacionālajos bruņotajos spēkos veidojas jauna tradīcija – 10. jūlijā atzīmēt vienotas Latvijas armijas tapšanas gadadienu. Šīs tradīcijas pirmsākumi meklējami gandrīz gadsimtu senā vēsturē.

Pēc Cēsu kaujām (1919. gada 3.-22. jūnijā) un Strazdumuižas pamiera (1919. gada 3. jūlijā) noslēgšanas iestājās relatīvs vairākus mēnešus ilgs miera periods. Vācu karaspēks bija sakauts, un tā paliekas uzturējās Kurzemē, lielinieku karaspēks savukārt bija atkāpies uz Latgali.

Šajā laikā Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas Republikas Pagaidu valdības pakļautībā bija divas lielākas karaspēka vienības: Jāņa Baloža komandētā 1. Latviešu atsevišķā brigāde (kuru mēdza saukt arī par Dienvidlatvijas armijas grupa), Igaunijā un Latvijas ziemeļu rajonos veidotā Ziemeļlatvijas brigāde, kuru komandēja Jorģis Zemitāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!