Ārvalstu viesu plūsma, kas ieradās Latvijā līdz ar aktīvās tūrisma sezonas sākumu un Dziesmu un deju svētkiem, sastapās ar zināmu haosu lidostas "Rīga" taksometru pārvadājumos. Temats izraisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos, nokļūstot arī politiķu dienaskārtībā.
Var izcelt trīs būtiskākās taksometru pārvadājumu problēmas Rīgas lidostā. Pirmkārt, daži autovadītāji gan likumīgā, gan nelikumīgā kārtā "uzskrūvē" astronomiskas cenas par pakalpojumu, radot tūristos un darījumu ceļotājos rūgtu krāpšanās pēcgaršu. Otrkārt, daži autovadītāji atsakās pārvadāt pasažierus nelielos attālumos, piemēram, līdz Zolitūdei. Treškārt, dienas laikā mēdz būt brīži, kad lidostā vispār nav taksometru.
Ceļotāji, kuri zina vietējo pārvadātāju tālruņa numurus vai izmanto specializētas mobilās lietotnes, ar šīm problēmām saskaras mazākā mērā. Viņi zina, kādai jābūt brauciena cenai, un nekavējoties var iesniegt sūdzību, ja ir slikta apkalpošana vai neadekvāta cena. Lai gan, protams, arī vietējiem iedzīvotājiem dažkārt taksometru nākas gaidīt nepieņemami ilgi. Diemžēl daudz neapskaužamākā situācijā ir pārējie pasažieri, it īpaši ārzemnieki un vecāka gadagājuma cilvēki, kuri tiek pakļauti dažāda veida krāpšanai.
Nepilnības regulējumā
Daži autovadītāji neredz neko nosodāmu pārmērīgi augstajās cenās. Galu galā, vai tad tā nav galvenā kapitālisma ideja – pieprasīt no pircēja visaugstāko iespējamo cenu? Nē, nav gan. Galvenais izveidojušās situācijas iemesls nav tas, ka taksisti pasažieriem piedāvā kādu unikālu un novatorisku pakalpojumu, bet gan tas, ka valsts regulējums nav bijis pietiekami pārdomāts, lai taksometru klientus pasargātu no krāpšanas. Pasažieriem pieejamās informācijas trūkuma un atbildīgo iestāžu nepietiekamās kontroles dēļ reāla konkurence, kas ir viens no kapitālisma pīlāriem, lidostā līdz šim tā arī nav izveidojusies.
Fiksētā maksa nav risinājums
Valdība kā problēmas risinājumu apspriež fiksētas maksas ieviešanu par braucienu no lidostas uz pilsētu. Tā nav laba doma, gluži tāpat kā maksimālās cenas noteikšana, kas šajos apstākļos faktiski nozīmē vienu un to pašu. Proti, problēma galvenokārt ir saistīta ar to, ka no lidostas līdz Rīgai ir neliels attālums, bet izmaksu atšķirība, braucot uz dažādiem pilsētas rajoniem, var būt ļoti liela. Līdz Zolitūdei var aizbraukt par mazāk nekā 5 eiro, bet brauciens uz Purvciemu var izmaksāt vairāk nekā 20 eiro. Jebkura fiksēta cena taksometru pakalpojumus padarīs vai nu pārāk dārgus daudziem ceļotājiem, vai nerentablus daudziem autovadītājiem.
Rezultātā tas var kaitēt gan lidostas, gan pilsētas pieejamībai un konkurētspējai kopumā. Ja Rīgas lidosta atrastos tālu no pilsētas, tad šāda ceļojuma izmaksu atšķirība nebūtu tik nozīmīga. Piemēram, Milānas lielākā – Malpensas – lidosta atrodas 50 km attālumā no pilsētas. Šādā gadījumā fiksētas brauciena maksas ieviešana ir saprātīgs risinājums, jo neatkarīgi no tā, kurā vietā Milānā pasažierim ir jānokļūst, brauciena ilgums būs apmēram līdzīgs.
Atbalsta dienests lidostā
Ņemot vērā tiesas lēmumu, kas aizliedz iepriekš diezgan veiksmīgo taksometru pakalpojumu koncesiju, ir vērts apsvērt iespēju veidot lidostā īpašu atbalsta dienestu, kas informētu ceļotājus par vidējām "adekvātām" taksometru cenām un nodrošinātu, ka taksometru vadītāji nodrošina pārvadājumus neatkarīgi no brauciena attāluma, kā to paredz noteikumi. Parasti ceļotājiem nav problēmu nokļūt uz lidostu no pilsētas, jo viņiem palīdz viesnīca vai vietējie partneri. Tāds pats pakalpojums būtu jānodrošina arī lidostā.
Praktiski tas nozīmētu, ka pilnvaroti lidostas darbinieki, piemēram, piecu cilvēku grupa, regulētu automašīnu plūsmu autostāvvietā pie lidostas izejas. Atbalsta komanda pavadītu tos, kam nepieciešama palīdzība, līdz taksometram, informējot par vidējo brauciena cenu līdz galamērķim, un, ja ceļotājs piekrīt autovadītāja piedāvājumam, komandas darbiniekam jāpārliecinās, ka vadītājs neatsaka pasažierim. Ja taksists pieprasa samaksu, kuru neviens ceļotājs nav gatavs maksāt, tam pēc noteikta laika autostāvvieta ir jāatstāj, dodot vietu citām automašīnām. Taksometrs vienmēr var atgriezties stāvvietā un atkal piedāvāt savus pakalpojumus, bet no jauna izstāvot rindu. Šādu īpašu atbalsta pakalpojumu var organizēt sadarbībā ar taksometru kompānijām.
Grūtāk atrisināma problēma ir pārāk ilgais taksometra gaidīšanas laiks. Iespējams, to varētu risināt, informējot autovadītājus par to, cik taksometru tai brīdī atrodas lidostā. Vienlaikus nebūtu ieteicams paaugstināt iekāpšanas maksu lidostā, jo tas nevajadzīgi paaugstinātu cenu tai laikā, kad taksometru netrūkst.
Pēdējais ceļojuma posms patlaban tas vājākais
Kopumā lidosta "Rīga" ir veiksmīgs valsts uzņēmums. Lidosta cenšas piesaistīt jaunas aviosabiedrības un atklāt jaunus maršrutus, uzlabojot Latvijas pieejamību. Taču pēdējais ceļojuma posms – no lidostas līdz pilsētai – ir kļuvis par problēmu un pamatīgi bojā iespaidu gan par lidostu, gan par pilsētu un valsti. Tā kā lidostas sabiedriskais transports ar vienu autobusu maršrutu un bez dzelzceļa savienojuma ar pilsētu pagaidām ir iedīgļa statusā, tad taksometra pakalpojumiem ir stratēģiska nozīme. Pienācīgs šo pakalpojumu regulējums varētu atjaunot veselīgu konkurenci un normalizēt situāciju.