Gvido Endlers: Latvijas Bankas priekšlikums ir tuvredzīgs un bez argumentācijas  (103)

Kredīta kopējo izmaksu maksimālās likmes samazināšanas sekas

Pieņemot LB piedāvāto kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,12% dienā, tiks praktiski likvidēta patēriņa kreditēšana Latvijā par mazajām summām, kas patērētājiem ir nepieciešamas. Tirgū paliks tikai daži lielākie spēlētāji, kas spēs pielāgoties un adaptēt produktu piedāvājumu jaunām prasībām. LB piedāvā mākslīgi radīt situāciju, kurā vienīgā iespēja būs aizņemties lielas summas uz gariem termiņiem, kredītņēmējiem palielinot kopējās izmaksas. Vienlaikus šāds lēmums iznīcinās veselīgu finanšu nozares konkurenci, Latvijā strādājošās pamatā ārvalstu komercbankas nostādot priviliģētā pozīcijā. Šādas izmaiņas atgriezīs sabiedrību pie lēniem un arhaiskiem kredītu izskatīšanas procesiem, tā vietā, lai ietu līdzi laikmetam, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Ņemot vērā, ka LB piedāvātā dienas procentu likme ir būtiski zemāka, nekā tirgū vidējā gan bankām, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tad patēriņa kreditēšana būs pieejama tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem. Saskaņā ar aprēķiniem ne vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāta patēriņa kreditēšana. Tādējādi tiks veicināta finansiālā atstumtība – lielai daļai sabiedrības, faktiski 175 000 iedzīvotāju, kuriem bruto darba alga nepārsniedz 500 €, finanšu pakalpojumi nebūs pieejami vispār.

Efektīvas un brīvas konkurences samazināšanās tirgū ilgtermiņā kaitēs patērētāju tiesībām brīvi izvēlēties un saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Taču gadījumos, kad ir noteikts tāds pakalpojuma cenas ierobežojums, pie kura aizdevējiem kļūst nerentabli izsniegt aizdevumus, patērētāji, nespējot iegūt finansējumu pie regulēta tirgus dalībnieka, sāks meklēt aizņemšanās iespējas pelēkajā sektorā, kur patērētāju tiesību aizsardzība neeksistē. Tas būtiski samazinās klientu iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Turklāt strīdu gadījumā klientam var nebūt iespējas vērsties pie valsts institūcijām pēc palīdzības.

Tas liek secināt, ka LB rosība samazināt nebanku kredītu likmi līdz 0,12% dienā ir vērsta uz to, lai patēriņa segmentā būtu tikai viena finanšu tirgus dalībnieka piedāvājums, kā rezultātā patērētājs būs spiests ņemt lielākas summas uz garākiem termiņiem nekā ir reālā vajadzība. Šāda centrālās bankas politika ir tuvredzīga un kaitē patērētāja interesēm.

Pienākums apmainīties ar informāciju

AS "4finance" atbalsta iniciatīvu uzlikt par pienākumu kredītdevējiem, kredītiestādēm un citiem licencētiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem apmainīties ar informāciju par klientu aktīvajām kredītsaistībām. Piekrītam, ka izsniedzot aizdevumu, kredītdevējam jāņem vērā nevis tikai viņa izsniegtā kredīta mēneša maksājumus, beta arī citu kredītdevēju izsniegto aizdevumu mēneša izmaksu slogs patērētājam. Šī iniciatīva ir vērsta uz atbildīgāku patērētāju kreditēšanu un novērš risku, ka klients aizņemas vairāk naudas līdzekļu nekā spēj atdot. Jāuzsver, ka kredītinformācijas apmaiņa būtu jāveic caur kredītinformācijas biroju starpniecību, iepriekš izvērtējot priekšlikuma ietekmi uz a) personas datu drošību, b) uzņēmumu konkurences un komercnoslēpuma noteikumiem.

Distances kredīti nav ēnu ekonomiku veicinošs faktors

Latvijas Bankas apgalvojums: "Ja aizdevums netiek atmaksāts un tiek nodots parādu piedziņai, pastāv risks, ka kredītņēmējs vairīsies no oficiāla darba, vēlēsies algu saņemt "aploksnē", tā veicinot ēnu ekonomiku un apgrūtinot saspringto situāciju ar darbaspēka pieejamību." neiztur nekādu kritiku. Šajā sakarā vēlamies atsaukties uz Rīgas Ekonomikas augstskolas un profesora Arņa Saukas pētījumu, saskaņā ar kuru ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā mērāms ap 22% no IKP, jeb aptuveni 5 mljrd. EUR. Tikmēr distances patēriņa aizdevumu portfelis uz 2017. gada beigām bija aptuveni 120 milj. EUR, kas ir 2,4% no kopējās aplēses par ēnu ekonomikas apjomu valstī. Tas nozīmē – pat tad, ja šī nozare neeksistētu, tas ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā neietekmētu. Turklāt SKDS pētījums rāda, ka pēc sabiedrības viedokļa pārāk augsti nodokļi, uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā ir trīs galvenie faktori, kas veido ēnu ekonomiku Latvijā.

Skaidrojot iemeslus, kuru dēļ darba ņēmēji mēdz izvēlēties "aplokšņu algas", lielākā daļa jeb 68% iedzīvotāju pētījumā norādījuši, ka no nodokļiem pamatā izvairās nevis saistību, bet citu iemeslu dēļ. Piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas, jo netic valstij un sociālajām garantijām u.tml. Tāpēc apgalvojums, ka nebanku kreditēšanas nozare veicina ēnu ekonomiku, mudinot patērētājus izvēlēties "aplokšņu algas", lai izvairītos no parādu piedziņas, ir nepamatots.