Medijos ziņoja, ka toreizējā "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa pati vēlējās ieņemt premjeres amatu un, tā sakot, nogrūda koalīciju jeb Hamptiju-Damptiju no žoga. Straujuma gan formāli amatu atstāja 2016. gada februārī, kad Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vīri un citi politiķi (bez zirgiem) bija atkal salipinājuši Hamptiju kopā ap Māri Kučinski.
Pa to laiku viena no "olas" sastāvdaļām – agrākais kodols jeb dzeltenums – bija sākusi maitāties un izirt. Proti, sākās "Vienotības" lejupvērstā spirāle, par kuru rakstot garāku apceri varētu aizņemties angļu vēsturnieka Džordža Dendžerfīlda (George Dangerfield) 1935. gadā izdotās grāmatas nosaukumu "Liberālās Anglijas savādā nāve" (The Strange Death of Liberal England). Īstas līdzības "Vienotībai" ar kādreiz spēcīgās britu liberālās partijas novājēšanu nav, bet nosaukums ir labskanīgs un saskan ar to, cik savāda liekas kādreizējā vairāku Latvijas valdību centriski liberālā kodola izputēšana un sabrukums līdz 2,9% vēlētāju atbalstam jūlija partiju reitingos.
6. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās šo pirms diviem gadiem salipināto Hamptiju-Damptiju (Kučinska koalīciju ar Nacionālo apvienību un politiski jau lielā mērā mumificēto "Vienotību") elektorāts, kā pienākas demokrātijā, atkal nostums no žoga. Tikai šoreiz izskatās, ka nav nekādu iespēju Hamptiju atkal salīmēt, vismaz tādā paskatā, kas nenobiedēs krietnu daļu valsts iedzīvotāju. Apskatot skaitļus, kādus rāda jaunākās jūlija vēlētāju aptaujas rezultāti, un proporcionāli sadalot "neizlēmušo balsis", ir tikai viena valdīt spējīga kombinācija – "Saskaņa" (S) ar 33,6% un ZZS ar 19,4%. Sanāk 53 balsu vairākums, ja ZZS pārkāps sadarbības ar S "sarkano līniju", jo šādas līnijas nobāl varas spilgtajā, baltajā gaismā.
Kā salikt koalīciju – ar vai bez "KPV LV"?
Nezināms faktors ir – ko iesākt ar, pēc šī aprēķina modeļa, trešo lielāko balsu saņēmēju, "KPV LV". Tā aptaujās baudīja izrāvienu pēc 20. jūnija melnā humora balagāna ar partijas dibinātāja Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanu Saeimas namā. Ar "KPV LV" kā koalīcijas biedru valdībai (M. Kučinskis 2.0?) būtu 64 balsu vairākums. Saprotot, ka Saeima arī ir kā ganāmpulks, ar tikai 53 kustoņiem nekad nevar zināt, vai kādi neaizklīdīs. Pieredze Latvijas politikā ar tā saukto govju staigāšanu ir bagāta. Tomēr diez vai dedzīgais Aldis Gobzems sēdīsies blakus partijai, kuru uzskata par, viņaprāt, korumpanta-oligarha Aivara Lemberga instrumentu. Ko darīt?
Ja nu ZZS izdarīs to, ko daudzi "nacionāli domājoši" vēlētāji apzīmētu ar, pieklājīgi izsakoties, m-vārdu, tad varbūt izdevīgāk atstāt "KPV LV" opozīcijā kā šī pagaidām neprognozējamā sastāva sadrumstalotā partiju bara "kaķu ganu"? Mēdz teikt, ka kaķus ganīt nav iespējams, bet opozīcijas stiprākajiem (starp dažādiem vārguļiem) Kaimiņam un Gobzemam var atstāt šo neiespējamo misiju. Kādēļ? Jo otrajā vietā opozīcijas aprindās būs Nacionālā apvienība (NA), ko "KPV LV" uzskata par maksātnespējas administrācijas "mafijas" piesedzēju, un tad vēl būs sazin kas – partnerības likuma aizstāvji "Attīstībai/Par!", it kā par korupcijas apkarošanu iedegusies Jaunā konservatīvā partija (JKP). Diemžēl JKP diez vai pievienotos jurista Gobzema aizkapa apsūdzības rakstam pret nelaiķi maksātnespējas nozares darbinieku Mārtiņu Bunku.
Bijušie KNAB darbinieki savu darbu padarīja, ierakstot oligarhu sarunas, visu jau nevar vienlaicīgi, it sevišķi – cīnoties pret n-tām atlaišanām. Tad vēl ir neliela iespēja, ka no cita aizkapa parādīsies "Jaunā Vienotība". Tai gan vajadzētu kā Šekspīra lugas "Makbets" tēlam Benkvo rēgam doties uz Romu paspokoties jaunajai vēstniecei. Bet ar šo baru kopumā diez vai var radīt kādu vienotu opozīciju, iespējams, radikālākajam pavērsienam Latvijas pārvaldīšanā kopš neatkarības atgūšanas.
"KPV LV" – interesantas nostādnes, atbaidoša attieksme?
Jautrība varētu būt vēl lielāka, ja "KP VLV" izdosies apsteigt ZZS kaut vai par vienu, diviem procentpunktiem, bet tomēr zem S. Ko tad? Koalīcija S un "KP VLV"? Daži politiskie analītiķi to uzskata par iespējamu.
Man bažas rada "KPV LV" uzbrūkošā attieksme pret medijiem, kas sasaucas ar S vadītāja un Rīgas mēra Nila Ušakova izvairīšanos no intervijām un konfrontācijas ar žurnālistiem. Turklāt "KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidāts Gobzems izteicās – ja būtu valdības vadītājs, atlaistu kādu viņam nepatīkamu radiožurnālistu, ko Latvijas premjers nemaz nevar. Šīs partijas samērā jēdzīgo pamatnostādni, ka valsts dzīvo no nodokļu maksātāju naudas un tās ministriem un ierēdņiem jābūt taupīgiem un godīgiem tautas kalpiem, noēno zināms autoritārisma un tiekšanās pēc revolucionāras taisnības zemteksts. Un man pat sapnī parādījās baisi komisks hibrīds – Donalds Kaimiņš.
Lai vai kā, galvenais šajās vēlēšanās ir balsot, balsot lielā skaitā, bet saprātīgi un pārdomāti, izmantojot atlikušās nedēļas, uzklausot un kritiski vērtējot partiju un kandidātu teikto un solīto. Citādi latviešiem raksturīgā "valdības gānīšana" nav nekas cits kā pašu izvēles (un, iespējams, muļķības) lamāšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!