Guntis Lūsis: Kā ogļu barža Vācijā ietekmē elektrības cenu Latvijā  (95)

Sauso un karsto laikapstākļu ietekmē šovasar visā Eiropā ir samazinājusies hidroelektrostaciju un vēja staciju enerģijas izstrāde. Bet tērēt mēs gribam vairāk, un, palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, pieaugusi vajadzība pēc citiem energoresursiem un tātad attiecīgi arī šo izejvielu cena.

Līdz ar to, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gadu, elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs un Baltijā kāpusi vidēji par 30% – biržā "Nord Pool" sistēmas cena no 29 EUR/MWh līdz 39 EUR/MWh. Tie lietotāji, kuri izvēlējušies savai mājsaimniecībai elektroenerģiju pirkt biržā, šo kāpumu jau redz savos rēķinos.

Brīvā tirgus apstākļos elektrības cenu Latvijā ietekmē ne tikai pieprasījums un piedāvājums Baltijas valstīs, bet arī tirgus cenas ietekmējošo faktoru un apstākļu dinamika Eiropas un pasaules tirgos. Tā ir patiesība, kuru mums katram kā lietotājam jāsāk apzināties, – mūsu tirgus ir integrēts. Piemēram, elektroenerģijas cenas kāpums elektroenerģijas ražošanas izejvielu cenu pieauguma dēļ šogad vērojams arī Vācijā un Polijā, kur jau tāpat pēdējos trīs gados bijusi augstāka elektroenerģijas cena nekā Ziemeļvalstīs. Polijā cena, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gadu, ir palielinājusies no 35 EUR/MWh līdz 47 EUR/MWh jeb vidēji par 31%.

Pieprasījums ir palielinājies, savukārt elektroenerģijas izstrādes apjomi hidroelektrostacijās un vēja stacijās ir mazāki, tādēļ iztrūkums jānodrošina ar elektroenerģijas ražošanu termoelektrostacijās, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi un ogles. Augsts dabasgāzes un ogļu pieprasījums, papildinot krātuves Eiropā un Āzijā, kāpina šo izejvielu cenas – dabasgāzes cena pieaugusi par 17% un ogļu cena –par 15%. Virsrakstā minētā barža arī ir atkarīga no ūdens daudzuma upē – jo līmenis ir zemāks, jo mazāk ogļu tajā var iekraut, un attiecīgi transportēšanas cena pieaug. Tā kā ir spēkā naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC savstarpējā vienošanās par naftas ieguves ierobežošanu, naftas cenas arī pieaugušas par 35% – no 53 ASV dolāriem par barelu līdz 71 dolāram par barelu.

Kas veido elektrības cenu Latvijā

Pat ar ūdens resursiem bagātajā Eiropā ir vērojams hidroelektrostaciju izstrādes samazinājums. Būtiski, ka mūs vistiešāk ietekmējošo Ziemeļvalstu ūdens rezervuāru aizpildījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir aptuveni par 20% zemāks. Turklāt pazeminājies ūdens līmenis Eiropas ūdenstilpēs un upēs, un līdz ar to ir kritusies atomelektrostaciju un termoelektrostaciju dzesēšanas efektivitāte, tādēļ ir būtiski ierobežota šo elektrostaciju jauda. Šāda situācija ir vērojama Vācijā, Polijā, Somijā.

Līdz ar to elektroenerģijas cena Baltijā šogad vidēji kāpusi par 30 % – biržā "Nord Pool" Latvijas cena palielinājusies no 34 EUR/MWh līdz 44 EUR/MWh un Igaunijas cena no32 EUR/MWh līdz 42 EUR/MWh (janvārī–jūnijā, salīdzinot 2017. un 2018. gadu). Kopumā Skandināvijā un Polijā elektroenerģijas cenas ir kāpušas vidēji par 30%, šāds kāpums ir redzams arī Baltijas valstīs, jo cena ir virzījusies līdzi tuvāko un lielāko kaimiņvalstu cenām. Nozīmīgākais iemesls ir izejvielu cenu kāpums Eiropas un pasaules tirgos, jo pēc tām ir augsts pieprasījums.

Vienlaikus patēriņa pusē kāpj pieprasījums, jo komforta nodrošināšanai nepieciešams vairāk darbināt kondicionēšanas sistēmas. Tomēr jāuzsver, ka Latvijas dalība atklātā un cieši integrētā tirgū nodrošina, ka arī augstu cenu svārstību gadījumos lietotājs iegūs pamatotu un konkurētspējīgu piedāvājumu.

Elektroenerģijas cenas izmaiņas pirmajos sešos mēnešos 2017. gadā un 2018. gadā